Spānijā svētdien notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusi līdzšinējā premjerministra Mariano Rahoja vadītā labēji centriskā Tautas partija, tomēr tā neieguva pārliecinošu vairākumu parlamentā, liecina oficiālie vēlēšanu rezultāti.
Spānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvar premjera Rahoja Tautas partija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar tiem Tautas partija ieguvusi 137 deputātu mandātus, kas ir par 14 vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās decembrī, pēc kurām neizdevās izveidot valdību.
Tas, visticamāk, nozīmē, ka arī ārkārtas vēlēšanas neļaus izkļūt no politiskā strupceļa Spānijā, jo politisko spēku samērs atkal ir tāds, ka varētu nebūt iespējams vienoties par jaunu ministru kabinetu.
Visām pārējām partijām salīdzinājumā ar decembrī notikušajām vēlēšanām iegūto deputātu mandātu skaits ir sarucis.
Otrajā vietā - tāpat kā decembrī - svētdienas vēlēšanās ierindojās Tautas partijas tradicionālā sāncense Sociālistiskā partija, kas ieguvusi 85 deputātu mandātus, kas ir par pieciem mandātiem mazāk nekā pirms pusgada un ir partijas sliktākais sniegums mūsdienu vēsturē.
Pret taupības pasākumiem noskaņotā kreiso partiju apvienība «Unidos Podemos» («Apvienoti mēs varam»), kas apvieno partiju «Podemos» («Mēs varam»), komunistus un zaļos, ieguvusi 71 deputāta mandātu, bet centriskā partija «Cuidadanos» («Pilsoņi») jaunajā Spānijas parlamenta sasaukumā būs pārstāvēta ar 32 deputātiem. Pārējos 25 mandātus ieguva citas mazākas partijas.
Spānijā, kuru dziļi skārusi finanšu krīze, vēlētājus interesē tādas problēmas kā liels bezdarbs, nevienlīdzība, korupcija un Katalonijas separātisma centieni.
Radikālas pārmaiņas Spānijas divpartiju politikā sākās, kad 2014.gadā izveidojās «Podemos» pēc kustības «Indignados» («Sašutušie») protestiem pret korupciju un taupības pasākumu pastiprināto nevienlīdzību.
Šīs pārmaiņas pastiprināja «Ciudadanos», kas 2006.gadā tika nodibināta Katalonijas reģionā, bet 2014.gadā kļuva par valsts mēroga partiju.
Svētdien tika vēlēti visi 350 parlamenta apakšpalātas Deputātu kongresa locekļi, kā arī 208 no 266 parlamenta augšpalātas Senāta deputātiem. Pārējos 58 senatorus izraugās reģionālie parlamenti. Valdību apstiprina apakšpalāta.
Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Spānijā nekad nav bijusi koalīcijas valdība.
Tautas partijai kā vēlēšanu uzvarētājai būs iespējas veidot jauno valdību, tomēr tai būs jāmeklē sadarbības iespējas vai atbalsts no citām partijām, lai izveidotu koalīcijas vai mazākuma valdību.
Lai gan tā varētu veidot aliansi ar «Ciudadanos», abām partijām kopā nav vairākumam nepieciešamo 176 deputātu mandātu. «Cuidadanos» ir paudusi gatavību strādāt gan ar Tautas partiju, gan sociālistiem. Savukārt «Unidos Podemos» vēlas sadarbību ar sociālistiem, lai pie varas nebūtu Tautas partija, tomēr tās atbalsts Katalonijas neatkarības centieniem mazina sadarbības iespējas ar kādu citu lielo partiju, jo tās šādu iniciatīvu neatbalsta.