Līdzšinējais Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs pirmdien paziņojis, ka centīsies izveidot jauno valdību pēc viņa vadītās labēji centriskās Tautas partijas (PP) uzvaras svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās.
Rahojs centīsies izveidot jauno Spānijas valdību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs uzvarējām, un mēs pieprasām tiesības valdīt,» viņš paziņoja, uzrunājot atbalstītājus.
PP Spānijas parlamenta apakšpalātā ieguva 137 deputātu mandātus, kas ir par 14 vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās decembrī, pēc kurām neizdevās izveidot valdību. Tomēr arī šoreiz partijai neizdevās iegūt vairākumu.
Tas, visticamāk, nozīmē, ka arī ārkārtas vēlēšanas neļaus izkļūt no politiskā strupceļa Spānijā, jo politisko spēku samērs atkal ir tāds, ka varētu nebūt iespējams vienoties par jaunu Ministru kabinetu.
Visām pārējām partijām salīdzinājumā ar decembrī notikušajām vēlēšanām iegūto balsu vai deputātu mandātu skaits apakšpalātā ir sarucis.
Otrajā vietā - tāpat kā decembrī - svētdienas vēlēšanās ierindojās PP tradicionālā sāncense Sociālistiskā partija, kas apakšpalātā ieguvusi 85 deputātu mandātus, kas ir par pieciem mandātiem mazāk nekā pirms pusgada un ir partijas sliktākais sniegums mūsdienu vēsturē.
Pret taupības pasākumiem noskaņotā kreiso partiju apvienība «Unidos Podemos» («Apvienoti mēs varam»), kas apvieno partiju «Podemos» («Mēs varam»), komunistus un zaļos, ieguvusi 71 deputāta mandātu, bet centriskā partija «Cuidadanos» («Pilsoņi») jaunajā Spānijas parlamenta sasaukumā apakšpalātā būs pārstāvēta ar 32 deputātiem. Pārējos 25 mandātus ieguva citas mazākas partijas.
Spānijā, kuru dziļi skārusi finanšu krīze, vēlētājus satrauc tādas problēmas kā augsts bezdarbs, nevienlīdzība, korupcija un Katalonijas separātisma centieni.
Radikālas pārmaiņas Spānijas divpartiju politikā sākās, kad 2014.gadā izveidojās «Podemos» pēc kustības «Indignados» («Sašutušie») protestiem pret korupciju un taupības pasākumu pastiprināto nevienlīdzību.
Šīs pārmaiņas pastiprināja «Ciudadanos», kas 2006.gadā tika nodibināta Katalonijas reģionā, bet 2014.gadā kļuva par valsts mēroga partiju.
Spānijā nekad nav bijis koalīcijas valdības.
Tautas partijai kā vēlēšanu uzvarētājai būs iespējas veidot jauno valdību, tomēr tai būs jāmeklē sadarbības iespējas vai atbalsts no citām partijām, lai izveidotu koalīcijas vai mazākuma valdību.
Lai gan tā varētu veidot aliansi ar «Ciudadanos», abām partijām kopā nav vairākumam nepieciešamo 176 deputātu mandātu.
«Cuidadanos» ir paudusi gatavību strādāt gan ar Tautas partiju, gan sociālistiem. Savukārt «Unidos Podemos» vēlas sadarbību ar sociālistiem, lai pie varas nebūtu Tautas partija, tomēr tās atbalsts Katalonijas neatkarības centieniem mazina sadarbības iespējas ar kādu citu lielo partiju, jo tās šādu iniciatīvu neatbalsta.
Sociālistiem tuvais laikraksts «El Pais» pirmdien redakcijas slejā aicināja partiju ļaut valdību veidot PP.
«Lai veicinātu valdības veidošanu, sociālistiem vajadzētu ieklausīties vēlētāju mandātā, ka tā joprojām ir opozīcijā, un ļaut valdīt partijai, kurai ir pietiekami daudz balsu,» rakstīja «El Pais».