Viļņas apgabaltiesa otrdien noraidīja Kazahstānas un Ukrainas tiesībsargāšanas iestāžu prasību izdot Kazahstānas pilsoni baņķieri Sirimu Šalabajevu, kam Lietuva februārī piešķīra bēgļa statusu.
Lietuvas tiesa noraida prasību izdot Kazahstānas baņķieri Šalabajevu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesas lēmums septiņu dienu laikā var tikt pārsūdzēts Lietuvas Apelāciju tiesai.
Kā ziņots, 47 gadus vecais baņķieris tiek turēts aizdomās, ka viņš kopā ar bijušo Kazahstānas bankas «BTA Bank» padomes priekšsēdētāju Muhtaru Abļazovu, kurš ir viņa svainis, un citām personām izšķērdējis vai piesavinājies īpašumu vairāku miljardu eiro vērtībā Kazahstānā, Ukrainā, Krievijā un citās valstīs.
Pats baņķieris šīs apsūdzības noliedz un apgalvo, ka Kazahstānā tiekot vajāts kā opozīcijas pārstāvja Abļazova radinieks.
Lieta tika izskatīta slēgtās sēdēs, jo ietvēra konfidenciālus jautājumus, kas saistīti arī ar patvēruma lietas izskatīšanu, tādēļ tiesas lēmuma pamatojums atklātībā netika sniegts.
Šalabajevs starptautiskās kriminālpolicijas aģentūras Interpola meklēšanā bija vairāk nekā divus gadus.
Kā rakstījis izdevums «Lrytas.lt», Šalabajeva un Abļazova nodarījumi nāca gaismā 2009.gadā, kad Kazahstānas nacionālā banka atklāja, ka «BTA Bank» parādi sasnieguši 12 miljardus dolāru, un banka tika pasludināta par maksātnespējīgu. Abļazovs bēga no Kazahstānas, vēlāk viņam sekoja arī Šalabajevs. Pēc kāda laika viņi tika atrasti Lielbritānijā un notiesāti, bet tikai par šajā valstī izdarītajiem noziegumiem - Abļazovam par melīgu liecību sniegšanu un izvairīšanos pildīt saistības pret tiesu tika piespriests gandrīz divu gadu cietumsods, bet Šalabajevam par necieņu pret tiesu - brīvības atņemšana uz 18 mēnešiem.
Abļazovs no Anglijas bēga tūdaļ pēc sprieduma pasludināšanas, bet 2013.gadā tika aizturēts Francijā, kur viņš apcietinājumā gaida lēmumu par izdošanu, tikmēr Šalabajevs no Anglijas bija devies uz Latviju, tālāk uz Kipru, tad uz Zviedriju un Igauniju, uz īsu laiku apmetās Lietuvā, tālāk pārvācās Itāliju un no turienes uz Poliju, bet, kolīdz Ukrainas varas iestādes pieprasīja viņa izdošanu, atkal devās uz Lietuvu un lūdza piešķirt viņam politisko patvērumu.
Viņš tika izmitināts Pabrades Ārvalstnieku reģistrācijas centrā, bet, izmantojot tiesības uz īsu laiku to atstāt, noīrēja kotedžu Viļņā un atgādāja uz turieni savu ģimeni. Īrētajā mājā viņu pagājušā gada jūlijā pēc Ukrainas un Interpola lūguma aizturēja Lietuvas tiesībsargājošo institūciju darbinieki, bet decembrī Viļņas apgabaltiesa atbrīvoja Šalabajevu tiesas zālē pret 50 tūkstošu eiro drošības naudu un apturēja viņa izdošanas procesu, līdz tiek pieņemts lēmums par bēgļa statusu. Kā tobrīd skaidroja tiesnese Vitālija Norkūnaite, ja Šalabajevs atkal mēģinātu bēgt, viņu aizturētu citas valsts varasiestādes.
Kad februārī tika pieņemts lēmums par patvēruma piešķiršanu Šalabajevam, Kazahstāna Lietuvai iesniedza protesta notu. Šo jautājumu Lietuvā pārrunājusi arī Kazahstānas ārlietu ministra vietnieka vadīta delegācija.
Advokāte Ingrīda Botīriene, kas tiesā pārstāvēja Kazahstānas ģenerālprokuratūru, ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka Šalabajeva lomu naudas izlaupīšanā no «BTA Bank» un tās slēpšanā ārzonas kompānijās apliecinājuši gan Lielbritānijas tiesu lēmumi, gan informācija, kas martā saņemta no Latvijas.
Pēc advokātes teiktā, Lietuvas likumi atļauj izdot personu, kam piešķirts patvērums, ja šī persona tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu.