Lielbritānija nevar «mēnešiem ilgi apcerēt» nākamos soļus pēc referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
Junkers: Lielbritānijai nav laika mēnešiem ilgai apcerei par referenduma iznākumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es nedaudz saprotu, ka [Lielbritānijas premjerministrs] Deivids Kamerons vēlas kādu laiku, lai to apcerētu,» Junkers teica žurnālistiem pēc ES līderu sanāksmes.
«Mēs vēlamies, lai [Lisabonas līguma] 50.pants [atbilstoši kuram Lielbritānija oficiāli var sākt izstāšanās procesu] tiek iedarbināts pēc iespējas ātrāk,» sacīja EK prezidents un uzsvēra, ka «tas ir jāpaātrina. Mums nav mēnešiem laika apcerei, mums ir jārīkojas.»
Junkers norādīja, ka nesaprot to, ka «tie, kas vēlējās izstāties [no ES], pilnībā nespēj pateikt mums, ko vēlas».
«Domāju, ka tad, ja vēlas izstāties, ir plāns, ir projekts, ir kopaina,» teica EK prezidents.
Junkers arī paziņoja, ka gaida, ka Lielbritānija iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu tūlīt pēc Kamerona pēcteča Lielbritānijas premjerministra amatā iecelšanas, kas gaidāma 9.septembrī.
«Ja par Lielbritānijas premjeru kļūs kāds no kampaņas par palikšanu ES, tas ir jāizdara divu nedēļu laikā pēc iecelšanas amatā,» teica EK prezidents un piebilda, ka tad, ja nākamais Lielbritānijas premjers būs no kampaņas par aiziešanu no bloka, oficiāls pieteikums par izstāšanos no ES jāiesniedz «nākamajā dienā pēc iecelšanas amatā».
Vienlaikus ES prezidents Donalds Tusks sacīja, ka bloka līderi atzīst, ka situācijai Lielbritānijā pēc referenduma ir jānorimst, pirms ir iespējams veikt nākamos pasākumus.
«Līderi saprot, ka zināms laiks ir nepieciešams, lai nosēstos putekļi,» žurnālistiem teica Tusks.
Samitu Briselē, kurā Kamerons pirmo reizi pēc referenduma klātienē tikās ar kolēģiem no citām ES dalībvalstīm, bloka līderi raksturoja kā skumju, bet pragmatisku.
Kopš 23.jūnija referenduma, kurā 52% tā dalībnieku atbalstīja Lielbritānijas aiziešanu no ES, pasaules tirgi neskaidrības dēļ ir zaudējuši triljoniem eiro, reitingu aģentūras ir pazeminājušas Lielbritānijas kredītreitingu, Skotija ir paudusi apņēmību rīkot jaunu referendumu par neatkarību no Lielbritānijas un lielākā opozīcijas spēka - Leiboristu partijas - deputāti Lielbritānijas parlamenta apakšpalātā otrdien izteica neuzticību partijas līderim Džeremijam Korbinam.
Tūkstošiem cilvēku otrdien izgāja Londonas ielās, lai protestētu pret referenduma iznākumu, Lielbritānijas galvaspilsētas iedzīvotāju vairākums referendumā atbalstīja palikšanu ES, bet otrdien ielās izgāja ar ES karogiem un plakātiem, kuros aicināja apturēt izstāšanās procesu.
Petīciju Lielbritānijas parlamenta mājaslapā, kurā aicināts rīkot atkārtotu referendumu, parakstījuši četri miljoni cilvēku. Lai parlamentam petīcija būtu jāizskata, bija nepieciešami 100 tūkstoši parakstu.
Vakariņu laikā Kamerons aicināja ES līderus pārskatīt pārvietošanās brīvības noteikumus, kas ir viens no ES stūrakmeņiem, lai pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES veidotu ciešas abu pušu attiecības.
Viņš norādīja, ka Lielbritānijai un ES vajadzētu veidot «pēc iespējas ciešas ekonomiskās attiecības un ka pamats ciešām attiecībām ir patiešām pārskatīt brīvo pārvietošanos», atklāja anonīms avots no Lielbritānijas premjera biroja.
Persona, kas vēlējās palikt anonīma, piebilda, ka brīvā pārvietošanas bija «viens no dzinējspēkiem, kādēļ cilvēki balsoja par aiziešanu» no ES.
Preses konferencē Kamerons uzstāja, ka nenožēlo referenduma rīkošanu.
Trešdien gaidāma 27 ES valstu līderu tikšanās bez Kamerona, bet Tusks ir ierosinājis septembrī rīkot samitu Bratislavā.