Mongolijā trešdien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās reāla konkurence ir tikai starp divām lielākajām partijām - valdošo Demokrātisko partiju un opozīcijā esošo Mongoļu tautas partiju.
Mongolijā notiek parlamenta vēlēšanas
Priekšvēlēšanu kampaņās abas partijas galveno uzmanību pievērsušas ekonomiskajiem jautājumiem, solot attīstību un izaugsmi, bet maz runājot par konkrētiem priekšlikumiem vēlētāju bažu kliedēšanai, tostarp par valsts izglītības sistēmu un veselības aprūpes sistēmu.
Daudzi vēlētāji pauduši dusmas par valsts slikto pārvaldību un ekonomikas vājināšanos, kā arī satraucas par iespējamajiem nemieriem pēc vēlēšanām, kā tas notika 2008.gadā, izskanot ziņām par vēlēšanu rezultātu viltošanu.
«Politiķiem ir jāpilda visi savi solījumi. Ir tik daudz lietu, ko pieprasīt,» sestdien ziņu aģentūrai AFP Mongolijas galvaspilsētā norādīja kāds 25 gadus vecs celtnieks.
Lēnā ekonomikas izaugsme Ķīnā, kas ir Mongolijas lielākā tirdzniecības partnere, izraisījusi cenu kāpumu Mongolijā, bet politiskās vienprātības trūkums par to, kam un par kādu cenu būtu jāgūst peļņa no valsts dabas resursiem, ir nobloķējis projektu attīstību.
Tikmēr vēlētāju aktivitāte pēdējos 26 gados ir pakāpeniski samazinājusies, lai gan varasiestāde ieguldījušas milzīgus pūliņus, lai nodrošinātu iespēju piedalīties vēlēšanās pat visnomaļāko rajonu iedzīvotājiem.
«Esot ekonomiskajai krīzei, pastāv ievērojama neuzticēšanās politiskajai sistēmai,» AFP norādīja Kolumbijas universitātes eksperts Moriss Rosabi, piebilstot, ka vēlētāji acīmredzot strauji zaudē ilūzijas par politiskajām partijām.
Maijā Mongolijā ar tiesas lēmumu tika mainīta vēlēšanu sistēma, stipri ierobežojot mazāko partiju iespējas tikt pie varas un izraisot baumas par slepenu vienošanos par varas sadali starp divām lielākajām partijām.
Organizācijas «International Republican Institute» veiktā aptauja liecina - 60% Mongolijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts virzās nepareizā virzienā.