Tramps: ASV domātu, vai NATO aizsargāt Baltiju Krievijas uzbrukuma gadījumā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Ar neapdomīgiem izteikumiem bēdīgi slavenais republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps paziņojis, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis Krievijas uzbrukuma gadījumā, ja vien «šīs valstis izpilda savas saistības pret mums». Atgādināsim, ka Latvija savas saistības pret NATO nav izpildījusi un nemaz negrasās to darīt ātrāk par 2018.gadu.

(ziņa papildināta ar 3.-5.rindkopu un no 10.rindkopas)

Tramps to paziņoja intervijā laikrakstam «The New York Times» Klīvlendā notiekošā republikāņu nacionālā konventa laikā.

Viņš teica, ka gadījumā, ja citas NATO dalībvalstis būtu pakļautas uzbrukumam, viņš vispirms novērtētu šo valstu ieguldījumu Ziemeļatlantijas aliansē. Acīmredzot ir runa par 2% no Latvijas IKP atvēlēšana valsts aizsardzības finansējumam.

Tramps vēlreiz uzsvēra savu stingrās līnijas nacionālista pieeju, sakot, ka viņš piespiedīs citas NATO valstis uzņemties daļu no aizsardzības izdevumiem, kurus gadu desmitiem segušas ASV, atcels līgumus, kurus uzskata par nelabvēlīgiem ASV, un mainīs ASV partnera definīciju.

Tramps teica, ka pārējai pasaulei vajadzētu mācīties pielāgoties viņa pieejai. «Es dotu priekšroku tam, ka mēs būtu spējīgi turpināt» pildīt pastāvošās vienošanās, bet tikai tad, ja sabiedrotie beigs izmantot Amerikas varenības laikmetu, kuru ASV vairs nevar atļauties.

Atbildot uz jautājumu par Baltijas valstīm, Tramps sacīja, ka viņš izlems, vai aizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas agresiju, pamatojoties uz to, vai šīs valstis «ir izpildījušas savas saistības pret mums».

«Ja tās izpilda savas saistības pret mums, tad atbilde ir jā,» teica Tramps.

NATO 2014.gadā izveidoja ātrās reaģēšanas spēkus, lai aizsargātu alianses vismazāk aizsargātās dalībvalstis pret konfrontāciju ar Krieviju.

Tramps šajā intervijā arī sacīja, ka viņš nekritizēs Turciju par represijām pret politiskajiem oponentiem un pilsonisko brīvību ierobežošanu. Viņš sacīja, ka ASV nav «tiesību pamācīt» citas valstis, kad ASV «cilvēki aukstasinīgi šauj policistus».

Tramps ar savu paziņojumu, ka ASV varētu neaizsargāt dažas NATO valstis pret Krievijas agresiju , ir demonstrējis savu nesagatavotību ASV bruņoto spēku virspavēlnieka lomai, ceturtdien paziņoja demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones galvenais padomnieks ārpolitikas jautājumos Džeiks Salivans.

"ASV gadu desmitiem ir sniegušas nesatricināmas garantijas mūsu sabiedrotajiem NATO: mēs nāksim tiem palīgā, ja tiem uzbruks, tāpat kā tie nāca palīgā mums pēc [2001.gada] 11.septembra [teroraktiem]. Donaldam Trampam jautāja, vai viņš ievēros šīs garantijas. Bet viņš teica - varbūt palīdzēs, varbūt nē,» teikts Salivana rakstiskā paziņojumā.

Salivans pauda uzskatu, ka tas liecina par to, ka «Tramps ir nederīgs pēc temperamenta un fundamentāli nesagatavots būt par Virspavēlnieku».

Klintones padomnieku arī izbrīnīja Trampa «reizēm lišķīgā jūsmošana» par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. "Viņa politiskās nostādnes un padomnieki seko šim principam,» atzīmēja Salivans.

"Šonedēļ kļuva zināms, ka Trampa štābs ir pielicis milzu pūles, lai izslēgtu no republikāņu politiskās platformas tēzi par palīdzību Ukrainai, kas aizvainotu Krievijas vadību,» sacīja Salivans.

"Pirms tam viņš priecājās par «Brexit» referenduma iznākumu un vairākkārt paredzēja Eiropas dezintegrāciju. Bet tagad viņš pat nav gatavs paust uzticību mūsu NATO sabiedroto aizstāvēšanai Krievijas iebrukuma gadījumā. Ir loģiski pieņemt, ka Putins atbalsta Trampa ievēlēšanu par prezidentu,» uzsvēra Klintones padomnieks.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu