Eiropas Komisija (EK) trešdien devusi Polijai trīs mēnešus, lai novērstu trūkumus, kas pieļauti pretrunīgi vērtētās tiesu sistēmas reformas laikā.
EK dod Polijai trīs mēnešus tiesu reformas trūkumu novēršanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Likuma vara ir viens no mūsu savienības pīlāriem, un jebkuram, tostarp atsevišķam pilsonim, ir ļoti svarīgi būt pārliecinātam, ka likums viņu aizsargās un ka pastāv neatkarīgas tiesas, kas rūpējas par viņa interesēm,» preses konferences laikā Briselē norādīja EK viceprezidents Franss Timmermanss.
EK trešdien iesniegusi Varšavai rekomendācijas, sperot nākamo soli, ko paredz līdz šim nepiemērotais likuma varas aizsardzības mehānisms.
Ja Polija atteiksies pildīt EK rekomendācijas, Brisele teorētiski varētu apturēt Varšavas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES), taču tam nepieciešama visu pārējo dalībvalstu piekrišana, un tādu, domājams, Briselei iegūt būs neiespējami.
Piemēram, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau iepriekš ir paziņojis, ka Budapešta izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu jebkādus mēģinājumus vērst sankcijas pret Poliju.
Polijas konservatīvā valdība, kas nāca pie varas oktobrī, izpelnījusies kritiku par vairākiem pasākumiem, kas, kā uzskata oponenti, pastiprinās valdības varu pār konstitucionālo tiesu un sabiedriskajiem medijiem.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar ES tiesību normām.
Vislielāko Briseles satraukumu izsauca grozījumi Konstitucionālā tribunāla darba reglamentā.
1.jūnijā EK oficiāli brīdināja Poliju par «sistēmiskiem draudiem», kas radīti likuma varai, un mudināja atcelt grozījumus likumā par Konstitucionālo tribunālu.
Piektdien Polijas parlaments apstiprināja jaunu likumu par Konstitucionālo tribunālu, kas nedaudz mīkstināja sākotnējos grozījumus, taču valdības oponenti apgalvo, ka ar to neesot pietiekami un ka tribunāla darbība joprojām esot paralizēta.
EK konstatēja, ka «zināmas izmaiņas ir vērstas pareizajā virzienā», taču «fundamentālas problēmas joprojām nav atrisinātas», norādīja Timmermanss.
«Jaunais likums nenovērš draudus likuma varai Polijā,» uzsvēra komisārs. «Vēl vairāk, likumdošanas ceļā ieviestas jaunas problemātiskas normas par tribunāla darbību.»
EK aicinājusi Varšavu «steidzamā kārtā» rīkoties un trīs mēnešu laikā ziņot par veiktajiem pasākumiem.
Reaģējot uz Briseles paziņojumu, Polijas iekšlietu ministrs Marjušs Blaščaks atzinis, ka EK lēmums viņu «pārsteidzis».
Tā vietā, lai uzbruktu Varšavai, Briselei vajadzētu «atbalstīt dalībvalstis. Viņiem vajadzētu pievērsties cīņai pret terorismu», uzsvēra Blaščaks.
Tikmēr Polijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Brisele rīkojusies pārsteidzīgi un ka tās lēmums liek apšaubīt EK autoritāti, vēsta Polijas Radio.
Ministrija norādījusi, ka šāds lēmums liek apšaubīt EK vēlmi lojāli sadarboties ar ES dalībvalstīm.
Ministrija arī uzsvērusi, ka piektdien pieņemtais likums, kas nodots parakstīšanai prezidentam Andžejam Dudam, atbilst konstitucionālo tiesu darbības principiem un ka tajā iekļautas arī daudzas EK ieteiktās normas.