Čehijas premjerministrs Bohuslavs Sobotka ceturtdien atkārtoti noraidījis Vācijas kancleres Angelas Merkeles aicinājumu atbalstīt obligāto kvotu sistēmu patvēruma meklētāju pārdalīšanai pa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Čehija atkārtoti noraida Merkeles iecerēto kvotu sistēmu patvēruma meklētāju pārdalei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs nevaram atbalstīt sistēmu, kas paredz obligātas kvotas bēgļu pārdalei,» kopīgā preses konferencē ar Merkeli, kas ieradusies vizītē Prāgā, paziņoja Sobotka.
Uz to Vācijas kanclere reaģēja, paziņojot: «Domāju, ka mēs turpināsim diskusijas.»
Merkele Prāgā ieradusies savas tūres pa ES dalībvalstu galvaspilsētām laikā, cenšoties panākt vienotu nostāju pirms nākammēnes Bratislavā gaidāmā bloka samita, kurā paredzēts izstrādāt turpmāko ES darbības stratēģiju pēc negaidītā britu balsojuma par izstāšanos no bloka.
«Mēs varam veiksmīgi tikt galā ar Lielbritānijas lēmumu, taču mums jāpieliek lielas pūles,» uzsvēra Merkele, piebilstot, ka atlikušās 27 dalībvalstis tagad nonākušas «pārdomu periodā».
Līdz nedēļas beigām Vācijas kanclerei paredzētas tikšanās ar 15 dalībvalstu līderiem.
Kopš britu balojuma par izstāšanos no ES starp pārējām dalībvalstīm parādījušās domstarpības par turpmāko politiskās un ekonomiskās integrācijas tempu un virzienu un sākušās diskusijas par to, vai Briselei nevajadzētu daļu pilnvaru atdot atpakaļ dalībvalstīm.
Tomēr sagaidāms, ka vissmagākais jautājums, ar kuru Merkelei nāksies sastapties savas tūres laikā, būs nekontrolētās nelegālās imigrācijas krīze, kas atkal nonākusi dienaskārtības centrā pēc pēdējā laika teroraktiem, kurus pastrādājuši islāma ekstrēmisti, tostarp patvēruma meklētāji.
Savu diplomātisko ofensīvu Merkele izvērsa jau pirmdien, kad tikās ar Itālijas premjerministru Mateo Renci un Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Pirms ierašanās Prāgā viņa Tallinā tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, bet piektdien kanclere plāno viesoties Varšavā, lai tiktos ar visu Višegrādas valstu - Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas - vadītājiem.
Taču atšķirībā no šo dalībvalstu atbalsta Merkeles stingrajai nostājai Grieķijas finanšu glābšanas jautājumā, Višegrādas valstis, kā arī Baltijas valstis apņēmīgi iestājas pret viņas ieceri ieviest patvēruma prasītāju pārdales kvotu sistēmu.
Astoņas stundas ilgās viesošanās laikā Prāgā Merkelei paredzēta tikšanās arī ar Čehijas prezidentu Milošu Zemanu, kurš ir viens no skarbākajiem kritiķiem, kas nosodījuši Merkeli par viņas pagājušā gada lēmumu atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai.
Zemans pat nācis klajā ar aicinājumu neuzņemt Čehijā nevienu pašu patvēruma meklētāju no Tuvajiem Austrumiem.
Viegla Merkelei, domājams, nebūs tikšanās arī ar Polijas premjerministri Beātu Šidlo, kas pārstāv eiroskeptisko konservatīvo partiju «Likums un taisnīgums» (PiS), kura ar aizdomām izturas pret Vācijas lielo ietekmi ES.