Turcija operāciju Sīrijā plānojusi vairāk nekā divus gadus, bet tās īstenošanu aizkavējuši atsevišķi elementi armijā un dažādas starptautiskās domstarpības, ceturtdien atklājusi kāda Turcijas amatpersona.
Amatpersona: Turcija operāciju Sīrijā plānoja divus gadus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Turcija šonedēļ sāka operāciju «Eifratas vairogs», lai atbrīvotu pierobežas reģionu no teroristu grupējuma «Islāma valsts» un kurdu kaujiniekiem. Vairāki desmiti Turcijas tanku trešdien šķērsoja robežu un iegāja Sīrijas teritorijā, lai sniegtu atbalstu Ankaras izvēlētajiem Sīrijas kaujiniekiem cīņā pret islāmistiem.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien paziņoja, ka viņiem izdevies padzīt islāmistus no Džerābulusas, un Ankaras atbalstītie kaujinieki ziņoja, ka islāmisti aizbēguši uz dienvidrietumiem.
Džerābulusas un kaimiņu ciematu atbrīvošanā piedalījās simtiem kaujinieku, kuri tur sastapās ar nelielu pretestību no islāmistu puses.
Piecus ar pusi gadus ilgajā Sīrijas pilsoņu karā šī ir plašākā operācija, ko Turcija veikusi. Tās laikā Sīrijā izvietoti Turcijas īpašie spēki un iznīcinātāji veic uzlidojumus «Islāma valsts» mērķiem.
Džerābulusa atradās «Islāma valsts» kontrolē trīs gadus, raisot jautājumus, kādēļ Ankara neko nedara, lai atbrīvotu robežas tuvumā esošo pilsētu. Tomēr Turcijas amatpersona sacīja, ka pie šīs operācijas strādāts ilgāk nekā divus gadus, bet to aizkavējuši vairāki faktori.
Tostarp Vašingtonai bijušas bažas par Turcijas plāna realizējamību, atklāja amatpersona, piebilstot, ka Džerābulusas atbrīvošana jau pagājušā gada jūnijā apspriesta ar sabiedrotajiem no ASV vadītās koalīcijas cīņai pret islāmistiem.
«Galvenais arguments bija, ka mēreno kaujinieku skaits ir vienkārši nepietiekams, lai spētu atbrīvot Džerābulusu un citas Sīrijas ziemeļu daļas,» sacīja amatpersona.
Ankara esot martā iesniegusi Baltajam namam sarakstu ar 1800 mēreno Sīrijas kaujinieku vārdiem un solījusi vēl 600, kas piedalītos plānotajā operācijā.
Amatpersona sacīja, ka operācijas īstenošanu kavējuši arī elementi Turcijas armijā, kas jūlijā iesaistījās neveiksmīgajā apvērsuma mēģinājumā.
Vairākas ietekmīgas militārpersonas, kas saistītas ar puču, aizkavēja operāciju, izdomājot dažādus ieganstus, sacīja amatpersona.
Problēmas radījušas arī attiecības ar Krieviju, kas pasliktinājās pēc tam, kad Turcija novembrī notrieca vienu no Krievijas lidmašīnām. Risks vēl vairāk pasliktināt attiecības uz laiku nobremzēja Turcijas gaisa uzlidojumus Sīrijā, kas bija nozīmīga plānotās operācijas daļa.
«Gaisa pārklājuma trūkuma dēļ kļuva praktiski neiespējami īstenot mūsu plānus,» norādīja amatpersona.
Tomēr jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins akceptēja Ankaras vēstuli, kurā tika pausta nožēla par notikušo incidentu un izteikta atvainošanās. Pēc tam Turcijas plānotā Sīrijas operācija atkal kļuva iespējama, norādīja amatpersona.