Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans piektdien valsts lielākajā pilsētā Stambulā atklāja trešo tiltu pār Bosfora jūras šaurumu, kas atrodas starp Eiropu un Āziju.
Stambulā atklāts trešais tilts pār Bosforu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šis tilts ir viens no projektiem Erdoana centienos radīt paliekošu vēsturisku mantojumu.
Jaunais tilts, kas ir viens no garākajiem vanšu tiltiem pasaulē, ļaus Erdoanam parādīt to, ka viņa sapnis radīt «jaunu Turciju» ar ultramodernu infrastruktūru tiek īstenots par spīti 15.jūlijā notikušajam puča mēģinājumam un vairākiem kaujinieku uzbrukumiem.
Erdoans pārgrieza lentīti, atklājot tiltu, un pārbrauca pār to ar prezidenta autobusu, kuru pavadīja drošības kortežs ar desmitiem automobiļu un motociklu.
"Sasniegt civilizētas nācijas līmeni ir iespējams nevis ar vārdiem, bet ar darbiem,» sacīja Erdoans, kurš no 2003. līdz 2014.gadam bija Turcijas premjerministrs, bet no 2014.gada ir prezidents.
"Mēs savienojam kontinentus ar tiltu. Cilvēki mirst, bet viņu darbs paliek nemirstīgs,» viņš piebilda.
Pirmais tilts pār Bosforu tika atklāts 1973.gadā, bet otrais – 1988.gadā.
Jaunais tilts, kas tehniski ir vanšu tilta un trošu tilta hibrīds, ir platākais vanšu tilts pasaulē ar 58,5 metru platumu. Laidums starp tilta balstiem ir garākais pasaulē -1408 metri.
Pāri tiltam brauks vilcieni un autosatiksmes līdzekļi, un tas būs pasaulē garākais vanšu tilts ar dzelzceļu.
Tiltu uzbūvēja Dienvidkorejas konglomerātu ‘’Hyundai» un «SK Group» kopuzņēmums, un projekta kopējās izmaksas novērtētas ar 800-900 miljoniem ASV dolāru (709-797 miljoniem eiro).
Šī būve «ir ne tikai tilts, bet arī mākslas darbs», paziņoja premjerministrs Binali Jildirims, kurš bija pārraudzījis tilta būvniecību, esot transporta ministra amatā.
Jildirims sacīja, ka tilts tiks atvērts publiskai lietošanai sestdien. Erdoans piebilda, ka līdz 31.augustam to varēs lietot bez nodevas.
Stambulas tilti ir ieguvuši jaunu simbolisku nozīmi pēc 15.jūlija neveiksmīgā puča, kura dalībnieku mērķis bija gāzt Erdoanu.
Sazvērnieki no armijas aprindām bloķēja abus tolaik pastāvošos tiltus, bet pret viņiem vērsās Erdoana atbalstītāji un izcēlās sadursmes ar cilvēku upuriem. Pirmais tikts vēlāk tika pārdēvēts par «15.jūlija mocekļu tiltu».
Erdoans cer, ka šis tilts būs tikai viens no viņa daudzajiem «trakajiem projektiem», ko paredzēts īstenot Stambulā.
Turcijas transporta ministrs Ahmets Arslans pastāstīja, ka 20.decembrī ir paredzēts atklāt Eirāzijas tuneli – autosatiksmes tuneli zem Bosfora līdzās zemūdens metro līnijai, kura sāka darboties 2013.gadā.
2018.gada pirmajā ceturksnī tiks atklāta jauna Stambulas starptautiskā lidosta, kuru automaģistrāle savienos ar jauno tiltu, piebilda transporta ministrs.
Trešais tilts pār Bosforu ir nosaukts 16.gadsimta osmaņu sultāna Selima Bargā vārdā. Šis sultāns savas astoņu gadu ilgās valdīšanas laikā pievienoja Osmaņu impērijai tagadējās Ēģiptes, Irākas, Irānas, Saūda Arābijas un Sīrijas teritorijas.
Mūsdienu Turcijā daudzi jūsmo par sultānu Selimu, lai gan viņš bija bēdīgi slavens ar nežēlību un musulmaņu alavītu slaktiņiem.
Viena no Selima leģendārajām uzvarām tika gūta Mardždabikas kaujā mūsdienu Sīrijā 1516.gada 24.augustā, kurā viņš sakāva mamelukus un pēc tam iekaroja lielu daļu no Tuvajiem Austrumiem.
Vairāki blogeri ir atzīmējuši, ka Turcijas militārā operācija pret džihādistiem Sīrijā trešdien tika uzsākta tieši 500 gadus pēc šīs kaujas.