Baltkrievijā pie Polijas robežas apmetušies 150 čečenu imigranti, kas tur pirmdien izveidojuši nometni un sarīkojuši protesta akciju pret Polijas imigrācijas politiku, paziņoja vietējie aktīvisti.
Čečeni Baltkrievijā protestē pret Polijas imigrācijas politiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Netālu no kontrolpunkta «Bresta» pirmdien dienas vidū izveidota improvizēta nometne - tajā manāmas gan sievietes ar bērniem, gan satraukti vīrieši. Nometnē ir arī ūdens kannas, redzams saulessargs, kas, tiesa, nespēj visus aizsargāt no augusta saules.
Šosejas malā pie robežas sapulcējušies aptuveni 150 cilvēki. Pārsvarā tie ir čečeni, sacīja Brestas cilvēktiesību aktīvists Romāns Kisļaks.
«Šie cilvēki tiecas nokļūt Eiropā bēgļa statusā. Daži pat 20 reizes mēģinājuši iebraukt Polijā un lūgt tur politisko patvērumu. Polijas varasiestādes sūta viņus atpakaļ. Šī viņu akcija ir mēģinājums pievērst uzmanību savai bezcerīgajai situācijai,» skaidroja aktīvists.
Improvizētās nometnes dalībnieki uzrakstījuši kolektīvu vēstuli čečenu diasporai Polijā, mudinot to sākt dialogu ar poļu varasiestādēm un atrisināt uz robežas iestrēgušo tautiešu likteni.
Šovasar Vācijas varasiestādes pauda satraukumu par čečenu nelegālo imigrantu skaita pieaugumu.
Čečenu izcelsmes imigrantu skaita pieaugums cita starpā rada bažas arī tāpēc, ka, piemēram, Brandenburgā lielākā daļa no 70 islāmistiem, kurus uzmana likumsargi, ir čečeni, paskaidroja pavalsts Iekšlietu ministrijas pārstāvis Volfgangs Brants.
Laikraksts «Die Welt» vēl maijā patvēruma meklētāju skaita pieaugumu no Krievijas skaidroja ar Kremļa sazvērestību.
Aiz patvēruma meklētāju pieplūduma no Krievijas, sevišķi no Čečenijas, stāv Kremlis, kas šādi vēlas izraisīt nestabilitāti Vācijā.
Citējot vācu drošības jomas ekspertus, «Die Welt» klāstīja, ka Maskava cieši seko līdzi tam, kā imigrantu krīze vairo nedrošību Vācijas sabiedrībā.