Saūda Arābijas lielmuftijs šeihs Abdulazizs aš Šeihs paziņojis, ka irāņi nav īsti musulmaņi. «Mums jāsaprot, ka tie nav musulmaņi, viņi ir magu bērni un viņu naidīgums pret musulmaņiem ir sens,» laikrakstam «Makkah» paziņojis Šeihs, runājot par pirmsislāma ticībām Irānā un sunnītiem, kas veido islāma galveno atzaru.
Saūda Arābijas lielmuftijs ar šādiem izteikumiem nācis klajā dienu pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei aicināja musulmaņu pasauli apšaubīt to, kā Saūda Arābija pārvalda islāma vissvētākās vietas - Meku un Medinu.
Abu valstu augstāko garīgo līderu «saķeršanās» notikusi neilgi pirms šomēnes gaidāmā musulmaņu ikgadējā svētceļojuma uz Meku jeb hadža. Pērn ap 60 tūkstošiem cilvēku no Irānas devās svētceļojumā, bet pēc tam, kad Irānas un Saūda Arābijas starpā sarunas pārtrūka, Irānas iedzīvotājiem šogad svētceļojums ir liegts.
Hamenei svētceļojuma politizēšanā apsūdzēja Saūda Arābijā valdošo ģimeni, kas ir islāma vissvētāko vietu Mekas un Medinas aizbildne. Saūda Arābijas valdnieku ģimene esot kļuvusi par «niecīgu un vārgu sātanu, kas bailēs trīc, ka kaitēs Lielā sātana (ASV) interesēm», rakstīja Irānas augstākais garīgais līderis.
Ajatolla arī asi kritizēja Saūda Arābijas reakciju pēc pērn hadža laikā notikušās traģēdijas, ko izraisīja drūzmēšanās netālu no Mekas, Minā, vietā, kur saplūst divi ceļi, kas ved uz Džamaratu - vairākstāvu struktūru, kur svētceļnieki met akmeņus, šādi simboliskā veidā ar akmeņiem nomētājot velnu. Incidentā gāja bojā ap 2300 ārvalstu svētceļnieku, tostarp 464 irāņi.
Hamenei pārmeta Saūda Arābijai, ka tā nav saukusi pie atbildības šajā traģēdijā vainīgos un atteikusies atļaut izveidot «starptautisku islāma faktu noskaidrošanas komiteju».
Pēc drošības spēku pārbaudes, gatavojoties hadža sākumam, Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Najefs pirmdien paziņoja, ka valsts nav žēlojusi pūliņus, gādājot par svētceļotāju drošību un komfortu.
Saūda Arābija apgalvo, ka Teherāna nākusi klajā ar nepieņemamām prasībām, tostarp pieprasot tiesības organizēt demonstrācijas, «kas izraisītu haosu». Šo nostāju atbalstīja arī Saūda Arābijas kroņprincis, paziņojot, ka Irāna cenšas politizēt hadžu un izmantot to, lai pārkāptu islāma mācību, izkliedzot dažādus saukļus un kaitējot citu svētceļnieku drošībai.
Saūda Arābija paziņojusi, ka irāņu svētceļnieki joprojām ir gaidīti, ja vien ieceļos no citām valstīm.
Šiītu apdzīvotās Irānas un sunnītu apdzīvotās Saūda Arābijas konflikts ir par vairākiem reģionāliem jautājumiem, jo īpaši par konfliktiem Sīrijā un Jemenā, kuros tās atbalsta pretēji noskaņotas puses.
Irāna īpaši asi iebilst pret Saūda Arābijas karaliskās ģimenes ciešajām attiecībām ar ASV un Izraēlu.
Janvārī abu valstu attiecības saasinājās, kad demonstranti Irānā aizdedzināja Saūda Arābijas vēstniecību un konsulātu pēc tam, kad Saūda Arābija izpildīja nāvessodu pazīstamam šiītu garīdzniekam.
Maijā tika paziņots, ka Irānas iedzīvotājiem šā gada hadžā pirmo reizi nepilnu 30 gadu laikā nav ļauts piedalīties.
