Rietumvalstis svētdien asi kritizēja Krieviju par situācijas pasliktināšanos Sīrijā, Krievijas un Sīrijas kara lidmašīnām bombardējot Alepo pilsētu valsts ziemeļos.
Krieviju ANO Drošības padomē kritizē par uzlidojumiem Alepo
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ASV vēstniece ANO Samanta Pauere ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmes laikā apsūdzēja Krieviju par «barbarismu», pieprasot, lai Maskava savalda savu sabiedroto - Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu.
«Tā vietā, lai panāktu mieru, Krievija un Asads karo,» viņa paziņoja. «Tas, ko Krievija atbalsta un dara, nav pretterorisma [pasākums], tas ir barbarisms,» piebilda Pauere.
«Alepo tiek pastrādāti kara noziegumi,» norādīja Francijas vēstnieks Fransuā Delatrs.
Lielbritānijas vēstnieks Metjū Raikrofts atzina, ka «ir grūti noliegt, ka Krievija sadarbojas ar Sīrijas režīmu, lai pastrādātu kara noziegumus».
Protestējot pret Alepo notiekošo, ASV, Francijas un Lielbritānijas vēstnieki demonstratīvi pameta apspriežu telpu brīdī, kad uzstājās Sīrijas vēstnieks.
Krievijas vēstnieks Vitālijs Čurkins atzina, ka karadarbības pastiprināšanās nozīmē, ka «miera panākšana šobrīd ir gandrīz neizpildāms uzdevums».
Viņš par neveiksmīgo diplomātiju vainoja ASV, apsūdzot Vašingtonu par nespēju pārliecināt tās atbalstītos Sīrijas opozīcijas grupējumus nošķirties no džihādistu grupējuma «Islāma valsts» un ar teroristu grupējumu «Al Qaeda» saistītās «Al Nusra frontes».
Nemiernieku kontrolētajā Alepo austrumdaļā kopš Sīrijas armija ceturtdien paziņoja par operāciju šo teritoriju atgūšanai, pavēstījusi Londonā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija «Sīrijas Cilvēktiesību observatorija» («Syrian Observatory for Human Rights», SOHR).
Jau vēstīts ANO ģenerālsekretārs Bans Gimūns sestdien pauda satraukumu par kauju pastiprināšanos Alepo un brīdināja, ka modernizēta bruņojuma lietošana šajā pilsētā var būt līdzvērtīga kara noziegumiem.
Bans atsaucās uz ziņojumiem par gaisa triecieniem, kuros lietotas degbumbas, bunkuru sagraušanas bumbas un citi spēcīgi ieroči, Sīrijas armijas uzsāktajā ofensīvā.
Kopš 12.septembrī spēkā stājās ar Maskavas un Vašingtonas atbalstu noslēgtais pamiers, Alepo, tāpat kā citās svarīgākajās frontēs, pirmās dienas pamatā bija mierīgas.
Vardarbība lēnām sāka atgriezties un kulminēja nedēļas asiņainajos uzlidojumos Alepo un ASV vadītās koalīcijas uzlidojumā Sīrijas armijas bāzei, kurā tika nogalināti vairāk nekā 60 Sīrijas karavīri, kas valsts austrumos cīnījās ar «Islāma valsts» džihādistiem.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.