Eksperts: visticamāk, Igaunijā par prezidentu kļūs kāds līdz šim nezināms kandidāts

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Visticamāk, Igaunijas prezidenta vēlēšanās uzvarēs kāds līdz šim nezināms kandidāts, kuram iedosies iegūt vairākumu parlamentā Rīgikogu, sarunā ar portālu TVNET pieļāva kaimiņvalsts laikraksta «Postimees» galvenais redaktors Lauri Husars (Lauri Hussar).

Husars paskaidroja, ka tuvākajā laikā gaidāma tikšanās starp parlamenta priekšsēdētāju un politisko frakciju vadītājiem. Paredzēts, ka parlamentārieši lems meklēt tādu kopīgu kandidātu Igaunijas prezidenta amatam, kuram izdosies savākt vairumu (divas trešdaļas) Rīgikogu deputātu balsu. Ja šāds kandidāts tiks atrasts, parlamentā oktobrī notiks balsojums. Husars pieļāva, ka tādā gadījumā parlamentam izdosies ievēlēt jaunu prezidentu.

«Lielākā problēma ir, ka Igaunija sasniegusi attīstītas demokrātijas līmeni. Tas nozīmē, ka partijām ir liels ego un daudz laika diskutēt par šādām lietām. Gandrīz katrai partijai ir savs skatījums, kā vēlēšanas izmantot savam labumam un mērķim. Politiskajām grupām nav [izdevies] atrast kopīgu kandidātu. Tāpat ir nesaskaņas starp lielākajām politiskajām partijām - Reformu partiju un Centra partiju. Reformu partija nāca klajā ar diviem [prezidenta] amata kandidātiem, bet Centra partijā bija cīņa par vadību. Tas samazināja iespēju elektoru kolēģijā atrast prezidentu,» skaidroja Husars.

Viņš pieļāva, ka Igaunijas parlamentam tiks prezentēts «kopīgu interešu kandidāts» un ļoti iespējams, ka tas būs cilvēks, kura vārds šobrīd vēl nav izskanējis.

Šobrīd gan ir pāragri prognozēt, vai nākamais Igaunijas prezidents būs tikpat ietekmīgs kā Tomass Hendriks Ilvess. Par autoritāti gan Igaunijas iekšpolitikā, gan ārpolitikā varētu būt bijušais Eiropas Komisijas viceprezidents Sīms Kallass, taču viņš ir nolēmis izstāties no sacensības par augsto amatu. Šāds Kallasa lēmums varētu būt skaidrojams ar to, ka viņš bija noguris no prezidenta vēlēšanu procesa, pauda «Postimees» galvenais redaktors.

Komentējot pie partijām nepiederošās bijušās Igaunijas ārlietu ministres Marinas Kaljurandas izredzes kļūt par valsts prezidenti, Husars norādīja, ka, visticamāk, viņai neizdosies iegūt divu trešdaļu deputātu atbalstu, jo elektoru kolēģijas balsojumā politiķe palika ceturtajā vietā.

Kaljuranda pati vēl nav nākusi klajā ar lēmumu par piedalīšanos tālākajā vēlēšanu procesā, tomēr ir skaidrs, ka viņai kaimiņvalsts politikā vieta atradīsies arī turpmāk.

Jau vēstīs, ka Igaunijas elektoru kolēģijai sestdien Tallinā arī otrajā balsošanas kārtā neizdevās ievēlēt jauno valsts prezidentu, līdz ar to atkal vēlēs parlaments. Bijušais eirokomisārs Kallass no valdošajā koalīcijā ietilpstošās Reformu partijas otrajā balsošanas kārtā ar 138 balsīm pārspēja savu sāncensi, pie partijām nepiederošo bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu, kurš saņēma 134 balsis, taču ievēlēšanai bija vajadzīgas vismaz 168 balsis. Jekss un Kallass paziņojuši, ka vairs nekandidēs uz prezidenta amatu.

Viņiem sekoja bijusī izglītības ministre Mailisa Repsa no opozīcijā esošās Centra partijas ar 79 balsīm, Kaljuranda ar 75 balsīm un opozīcijā esošās Konservatīvās tautas partijas līderis, bijušais vēstnieks Krievijā Marts Helme ar 16 balsīm, kuri no tālākas sacensības izstājās.

Tā kā neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo balsu skaitu elektoru kolēģijas balsojuma otrajā kārtā, 14 dienu laikā tiks rīkotas prezidenta ārkārtas vēlēšanas parlamentā.

Elektoru kolēģija Igaunijas prezidentu vēlēja, jo augusta beigās prezidentu neizdevās ievēlēt parlamentā tāpēc, ka neviens no kandidātiem neieguva tam nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu.

Pašreizējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš noslēgsies oktobrī. Konstitūcija viņam liedz kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu