Pretēji vienai no Ķīnas labākajām vēža ārstēšanas slimnīcām Pekinā, vairāki simti onkoloģijas slimnieku un viņu ģimeņu ir spiesti dzīvot katakombām līdzīgā pussabrukušu ēku kompleksā, gaidot iespēju sākt ārstēšanu, raksta «Reuters». Neprastā apmešanās vieta Ķīnā jau iemantojusi nelāgu palamu «vēža slimnieku viesnīcas».
Deviņas ēkas savieno šauri, tumši gaiteņi. Šī vieta piedāvā lētas guļvietas pacientiem, kas nevar atļauties vietu kādā labā slimnīcā, kur uz vienu gultu jau gaida vairāki cilvēki. Šis ir tikai viens no klajās nevienlīdzības piemēriem, kas izpaužas Ķīnas noslogotajā veselības aprūpes sistēmā.
Ķīnā katru gadu trīs miljoniem cilvēku tiek diagnosticēts vēzis. Šādas «viesnīcas vēžiniekiem» ir parādījušās visā valstī netālu no slimnīcām.
Pacienti bieži vien dodas simtiem jūdžu uz pilsētu slimnīcām, jo viņu reģiona medicīnas iestādēs nav atbilstošas veselības aprūpes. Ķīnas mediji šādu pacientu migrāciju dēvē par «vēža slimnieku bēgļu gaitām». Vēža ārstēšana nav lēta, un sirgstošie, cenšoties slimnīcu rēķinus samaksāt, bieži nonāk trūcīgo kārtā.
«Pastāv nevienlīdzība starp lielajām pilsētām un mazajām pilsētām. Labi ārsti nevēlas strādāt mazajās pilsētās,» saka 46 gadus vecais Liu, kas šovasar sievu uz apskati pie speciālista bija spiests vest uz 750 kilometrus attālo galvaspilsētu. Tā kā ārstēšana abu dzimtajā pilsētā nav pieejama, abi pārcēlušies uz galvaspilsētu un mīt vienā no «vēža viesnīcām».
Kādas «vēža viesnīcas» menedžeris stāsta, ka pacienti parasti šeit mēdz uzturēties no dažiem mēnešiem līdz pat gadam, kamēr gaida iespēju ārstēties slimnīcā.
Liu un viņa sieva vēža slimniekiem paredzētajā viesnīcā maksā apmēram 9,35 eiro par nakti. Tas ir uz pusi lētāk nekā nakts slimnīcā. Vienkāršajā istabā, kur abi uzturas, ir televizors un ventilators, bet durvju vietā ir caurspīdīgi aizkari. Pastāv iespēja pašiem sev gatavot ēst.
Nopietnu slimību, piemēram, vēža un diabēta, slimniekiem Ķīnā ir jāsaskaras ar smagu finansiālo slogu.
Oficiāli dati rāda, ka līdz pat 44% trūcīgo ģimeņu nabadzībā nonākušas tieši slimību rezultātā.
Gandrīz visiem 1,4 miljardiem Ķīnas iedzīvotāju ir valsts veselības apdrošināšana, bet tā sedz tikai pamatvajadzības un neliela skaita slimību ārstēšanu, kas nozīmē, ka apmēram pusi ārstēšanai nepieciešamās summas parasti jāsedz pašiem pacientiem. Hronisku vai sarežģītu slimību pacientiem izmaksas ir vēl daudz lielākas.
«Grūtākais ir atrast naudu ārstēšanai,» saka 60 gadus vecais Pans, kas uz Pekinu atbraucis kopā ar sievu Huangu. 2013.gadā viņai tika diagnosticēts vēzis. «Mēs esam zemnieki un kopš 2013. gada esam iztērējuši jau 270 000 juaņas (vairāk nekā 36 000 eiro),» viņš saka.
Lielākā daļa pacientu, lai samaksātu par veselības aprūpi, lūdz palīdzību ģimenei, draugiem vai nezināmiem aizdevējiem.
