Krievu mediji par teroristu līdera Motorolas slepkavu padarījuši kādu juristu no Maskavas, vēsta «izvestia.ru». Proti, mediji paķēruši kāda aktīvista publicētu reālas personas foto, kam izdomāta personība ar latvisku izcelsmi, un safabricētā vēsts ātri vien aizceļojusi tālāk oficiālajos medijos.
Korporatīvo tiesību jurists no Maskavas Maksims Čapiss savu foto ieraudzījis pie vēsts par to, ka atrasts iespējamais Doņeckas terorista Arsēnija Pavlova jeb tā dēvētā Motorolas slepkava. Medijos vēstīts, ka spridzinātājs esot latviešu algotnis Marks Ozoliņš, kurš patlaban tiekot meklēts.
Pirmais šo informāciju vietnē «Twitter» izplatījis «Luhanskas vēstnieks», kuram ir teju 30 000 sekotāju, un ar šo vēsti dalījušies ap 850 citu lietotāju.
Установлена личность убийцы Моторолы
Подрывник — латышский наёмник Марк Озолиньш, ведётся поиск преступника! pic.twitter.com/935DdzPg8m— Вестник Луганска (@LuganskNovosti) October 18, 2016
Drīz vien informācija par latviešu spridzinātāju ar Čapisa foto parādījusies vairākos oficiālajos medijos - MK, «News.rambler.ru» un citos.
Čapiss «izvestia.ru» skaidro, ka šo savu fotogrāfiju agrāk bija ievietojis sociālajos tīklos, bet 2013.gadā izdzēsis.
«No kurienes viņi to ņēmuši un kāpēc izmantojuši, pat iedomāties nevaru,» brīnās Maksims. «Bet,
kad tavs foto publicēts kopā ar informāciju, ka esi iespējamais slepkava, sabiedriskās vietās ir pat bail iet ārā.»
Patlaban Čapis gatavojas vērsties pie medijiem, kas publicējuši viņa foto pie informācijas par Motorolas bojāeju.
Jurists piebilst, ka šis neesot pirmais gadījums, kad viņa ģimenes locekļu fotogrāfijas tiekot izmantotas safabricētu ziņu ilustrēšanai.
Martā, piemēram, tādā veidā «apglabāta» viņa sieva Jeļena - viņas foto parādījās pie ziņām par žurnālistes Jeļenas Lipņevas bojāeju Donbasā.
Pēc šā gadījuma viņa ģimenes locekļi sociālajos tīklos saņēmuši tūkstošiem lāstu, kaut arī
vēlāk izrādījies, ka tādas žurnālistes telekanālā nemaz nav bijis.
«Es jau vairākus gadus esmu izstājies no diskusijas par Ukrainu, neko nerakstu, nekomentēju sociālajos tīklos,» uzsver jurists. Tāpēc šī situācija viņam šķiet dīvaina.
Advokāts Aleksandrs Ostrovskis komentēja, ka
tiesu praksē Krievijā jau bijuši analoģiski gadījumi.
Piemēram, vīrietis tiesājies ar telekanālu «Rossija 1» par tā veidotu «dokumentālo filmu» ar nosaukumu «Antiterora antoloģija. Atgriešanās». Tā veltīta terorisma vēsturei un aprakstīja kādu teroristu Narimanu, kas apsūdzēts trīs policistu slepkavībās un teroristisku grupējumu veidošanā.
Terorista forotgrāfijas vietā izmantota ilustrācija, kurā redzams pavisam cits cilvēks,
bet balss aiz kadra apgalvoja, ka «uz viņa sirdsapziņas ir trīs kārtības sargu un vairāku desmitu jaunu cilvēku, kas iesaistīti bandās, dzīvības».
Tiesāšanās gaitā noskaidrojies, ka
filmas veidotāji fotogrāfiju ņēmuši no ziņu aģentūras, tātad likuma priekšā par to neatbild,
skaidro Ostrovskis. Nekādu morālu kompensāciju par to, ka visas valsts priekšā melīgi nodēvēts par teroristu, vīrietis tā arī nav saņēmis - viņam par labu piedzīti tikai tiesāšanās izdevumi.
Čapiss piebilst, ka praksē ir grūti noteikt konkrētu personu, kas pārkāpusi likumu, piemēram, autortiesības uz attēlu.
Iznāk, ka cilvēki tīmeklī ir viegli ievainojami un praktiski bezpalīdzīgi, uzskata jurists.
Kā ziņots, par «latvieša» saistību ar notikušo trešdien ziņoja prokrieviskie blogeri, Krievijas «mediji» un Donbasa teroristu vietnes soctīklos. Krievijas «mediji» publikācijā par šo «faktu» atsaucas viens uz otru. Noprotams, ka pirmavots šai ziņai ir kāds bloga ieraksts, kurš no interneta resursiem jau dzēsts. Vai arī nekad nav bijis.
Pirms divām dienām krievu teroristu organizācijas «Doņeckas tautas republika» līderis Aleksandrs Zaharčenko paziņoja, ka «slepkavību organizējis Ukrainas drošības dienests», ne vārda neminot par iespējamajiem «slepkavības izpildītājiem».
Kremļa portāls raksta: «Latviešu diversantu 2016. gada pirmajā pusē Rīgā esot savervējis Ukrainas specdienests. Pēc tam Marks Ozoliņš esot ieradies Donbasā, kur iekarojis separātistu uzticību un izmantojis no Krievijas iegūtus līdzekļus vajadzīgo ļaužu uzpirkšanai.»
Kā ziņots, bumbas sprādzienā Doņeckā svētdien gājis bojā promaskavisko kaujinieku komandieris Arsēnijs Pavlovs, kurš ir pazīstams arī ar iesauku Motorola. Viņš gāja bojā, kad eksplodēja ēkas liftā ievietots spridzeklis. Pavlovs Donbasā vadīja bataljonu «Sparta» un bija viens no nozīmīgākajiem kaujinieku komandieriem.
Reaģējot uz notikušo, pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko paziņoja, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko «ir pārkāpis pamieru un pieteicis karu».
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
