Žilbinoši balti, pārsvarā kuba formas mājokļi uz koši zilu debesu fona olīvkoku ielenkumā - tā ir tipiska ainava, kas vērojama Spānijas Andalūzijas reģiona «pueblos blancos» jeb «baltajos ciematos».
Fotostāsts: Dzīve «pueblos blancos» jeb baltajos ciematos Spānijas dienvidos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ēkas «baltajos ciematos» jau gadu simtiem tiek krāsotas baltā krāsā, lai tās spožajā dienvidu saulē uzkarstu mazāk.
Mājas tur būvētas cieši cita pie citas, lai no saules pasargātu gan māju iemītniekus, gan pa šaurajām ieliņām staigājošos.
Daudzas no ēkām Andalūzijas ciematos saglabājušās uz mata tādas kā «Al-Andalus» laikā jeb tad, kad viduslaikos šīs teritorijas kontrolēja musulmaņi. Savukārt ieliņas nereti nes vārdus, kuru izcelsme meklējama arābu valodā, piemēram Alcala, kas nozīmē «pils».
Neskatoties uz gleznainajām ainavām un tradicionālajiem festivāliem visa gada garumā, Andalūzija ir arī viens no Spānijas trūcīgākajiem reģioniem ar vienu no augstākajiem bezdarba rādītājiem visā Eiropas Savienībā.
2015. gadā Andalūzijā bez darba bija gandrīz trešdaļa iedzīvotāju. Jauniešu vidū statistika ir vēl skumjāka - nestrādā gandrīz puse jauno cilvēku.
Andalūzijā daudzi vietējie ir nodarbināti olīveļļas industrijā - Spānija ir pasaules līdere olīveļļas ražošanā. Pēdējā laikā šajā nozarē tiek nodarbināti arvien vairāk ārvalstnieku - jaunie spāņi nereti nav gatavi strādāt ilgās darba stundas, saņemot salīdzinoši zemu atalgojumu olīvu plantācijās un eļļas ražotnēs.
Līdzīgi kā daudzviet citur Eiropā, Spānijā vērojama izteikta urbanizācija. «Jaunie cilvēki bēg uz pilsētām,» atzīst 19 gadus vecais Hosē Marija Cortiho.
Vietējie pauž bažas, ka jauniešu aizplūšana varētu pielikt punktu tradicionālajai ražošanai. «Jaunie cilvēki negrib strādāt laukos, jo tā ir gluži kā dzīve verdzībā. Viņi labāk izvēlas darbu, kas sākas pirmdien un beidzas piektdien,» saka 58 gadus vecais siera meistars Augustins Pina.
Tomēr daudziem vietējiem mierīgais ciematu dzīves ritms joprojām iet pie sirds. «Kad aizbraucu uz lielajām pilsētām, jau sāku gaidīt brīdi, kad varēšu tikt atkal mājās. Viss tur ir tik skaļš, valda steiga un stress,» atzīst kāda 50 gadus veca «baltā ciemata» iedzīvotāja.