Vācijas parlaments piektdien pieņēma likumu, kas pastiprinās kontroli pār ārējās izlūkošanas dienestu, lai arī reformas kritiķi uzskata, ka izmaiņas novedīs pie pretēja rezultāta.
Vācijas parlaments pieņēmis pretrunīgi vērtēto izlūkdienestu likumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vispretrunīgāk vērtētā norma nosaka, ka ārējās izlūkošanas dienests («Bundesnachrichtendienst» - BND) drīkst pārtvert ārvalstu juridisko un fizisko personu saziņu Vācijā un ārzemēs, kas tiek pārraidīta caur nozīmīgu interneta apmaiņas punktu Frankfurtē.
Valdība ir uzsvērusi, ka tas nepieciešams, lai atklātu iespējamu teroraktu plānošanu Vācijā un Eiropā.
«Kā mēs vēlamies atrast par terorismu aizdomās turētos? Kā mēs vēlamies viņus atklāt, ja ne ar šo līdzekļu palīdzību?» jautāja parlamenta deputāts Klemenss Binningers, kurš pārstāv Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU).
Izmaiņas likumā ir satraukušas daļu vāciešu, kuri lielu nozīmi piešķir privātās dzīves neaizskaramībai, ņemot vērā atmiņas par nacistiskās Vācijas slepenpoliciju «Gestapo» un komunistiskās Austrumvācijas drošības dienestu «Stasi».
Jaunie noteikumi neizslēdz, ka nejaušības pēc nevar tik pārtverta arī Vācijas fizisko un juridisko personu komunikācija. Tās ir nozīmīgas izmaiņas, jo iepriekš BND nedrīkstēja izspiegot vāciešus.
Opozīcijā esošie «zaļie» ir draudējuši vērsties Vācijas Konstitucionālajā tiesā un Eiropas Savienības (ES) Tiesā, lai reforma tiktu atcelta, norādot, ka tā apdraud vāciešu tiesības uz privātumu.
«Mūsu konstitūcija, fundamentālo un cilvēktiesību likumi netraucē cīnīties pret terorismu,» paziņoja «zaļo» likumdevējs Konstantīns fon Nocs.
Opozīcijā esošās galēji kreisās partijas «Die Linke» («Kreisie») deputāte Martina Rennere uzsvēra, ka BND izmantoties filtri nav pietiekami droši, lai atšķirtu vāciešu un ārvalstnieku sūtītos ziņojumus.
Frankfurtē bāzētais interneta apmaiņas operators «DE-CIX» septembrī vērsās pret valdību Leipcigas tiesā, apgalvojot, ka jaunais likumprojekts esot pretlikumīgs.
Līdz šim BND varēja novērot tikai līdz 20% datu plūsmas vienā apmaiņas punktā. Jaunie noteikumi šos griestus atceļ.
«Mēs vēlamies tiesas skaidrojumu un tiesisku drošību mūsu klientiem un kompānijām,» pavēstīja «DE-CIX» pārstāvis.
BND pēdējā laikā ir piedzīvojis skandālus, atklātībā nākot ziņām, ka dienests palīdzējis ASV Nacionālajai drošības pārvaldei (NSA) spiegot Eiropā.
Jaunais likums aizliedz BND izspiegot ES dalībvalstis un to pilsoņus, kā arī bloka institūcijas, izņemot gadījumos, ja ir aizdomas par teroristiskām aktivitātēm.
Likums arī liek BND iesniegt pieprasījumus parlamenta komitejā sadarbībai ar citiem izlūkdienestiem, kā arī aizliedz dienestam īstenot rūpniecisko spiegošanu.
Noteikumi arī liek BND vadītājam, kanclera birojam un neatkarīgai tiesnešu grupai apstiprināt stratēģiskās spiegošanas aktivitātes ārvalstīs.
Kritiķi savukārt norāda, ka jaunie noteikumi neskaidri formulē nosacījumus, kādos BND jāveic spiegošana.
Līdzšinējie noteikumi deva BND mandātu uzraudzīt noziedzības, kara, terorisma un kiberuzbrukumu draudus. Jaunie noteikumi paredz «agrīno draudu pārtveršanu».