Pasaulei drīzumā draud klimata pārmaiņu izraisīti kari un bēgļu miljoni

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Klimata pārmaiņu rezultātā pasaulei draud drīzi konflikti un kari, un pasaulei būtu jāgatavojas miljoniem bēgļu, kurus radīs gan militārie konflikti, gan klimata pārmaiņas kā tādas, brīdinājis Militāri konsultatīvās globālo klimata pārmaiņu padomes (GMACCC) priekšsēdētājs, ģenerālmajors Munirs Muniruzamans.

Ģenerālis Muniruzamans uzskata, ka konflikti varētu «pilnībā destabilizēt» visu pasauli, un valstis, kas ar pastāvošo problēmu centīsies cīnīties, lietojot «šauri domājošus nacionālistiskos instinktus», piemēram, sienu būvēšanu, šo situāciju padarīs tikai vēl sliktāku, raksta «Independent».

Viņš arī piebilda: lai gan pasaules valstu pārstāvji daudz ir runājuši par globālās sasilšanas izraisītajām problēmām un to risināšanu, realitātē nekas daudz netiek darīts.

Pirms nākošajā mēnesī Marakešā notiks ANO klimata samits, ģenerālis Muniruzamans, runājot par klimata pārmaiņām, paziņoja, ka ir pienācis laiks izpildīt pagājušā gada vēsturiskajā sanāksmē Parīzē apsolīto, jo klimata pārmaiņas jau tagad ir radījušas plūdus un sausumu, kas savukārt rada draudus finanšu drošībai un cilvēku veselībai.

«Mūsu veiktajās pārbaudē var redzēt, ka šie ar klimata pārmaiņām saistītie riski ir kļuvuši visaptveroši un skar daudzas jomas. (..) Dažās pasaules valstīs problēmas ir tik nopietnas, ka rada lielus konflikta draudus,» viņš stāsta.

Kā piemēru ģenerālis minēja nesenās diplomātiskās nesaskaņas starp senām konkurentēm Indiju un Pakistānu, ko radīja ūdens piegāžu jautājums. Abu valstu militārās spējas ir ievērojamas, un tās ir bruņotas arī ar kodolieročiem. Viņaprāt, pastāvēja iespēja, ka abu valstu attiecības izjuks, tādējādi izraisot pirmo lielo konfliktu pasaulē, kas saistīts ar ūdens piegādi.

Arī Arābu pavasaris un pilsoņu karš Sīrijā daļēji esot saistāms ar sausuma un ražas zudumu izraisītiem nemieriem.

Ģenerālis Muniruzamans norādīja uz prognozēm, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās līdz 2050. gadam

varētu Bangladešas teritoriju samazināt par 20%, kā rezultātā līdz pat 30 miljoniem cilvēku nāksies meklēt jaunas mājas.

«Iedomājieties, starptautiskā sabiedrība jau tagad nespēj tikt galā ar Sīrijas bēgļu tūkstošiem. Ko viņi darīs, kad miljoniem cilvēku sāks pārvietoties?» viņš jautāja.

Dažu Eiropas valstu, piemēram, Ungārijas un Norvēģijas, reakcija uz bēgļu krīzi citu pasākumu starpā bija uzcelt sienu vai žogu, lai cilvēki tajās nevarētu iekļūt. Ģenerālis šādu pieeju kritizē. «Mans viedoklis ir, ka sienu celšana nekad nav pareizais risinājums.

Tu nevari celt sienas, lai apturēt cilvēkus, kas cenšas nonākt drošībā. Ja tu uzcelsi augstas sienas un žogus, viņi tās sagraus, lai šķērsotu.

Cilvēki, kas šķērso Vidusjūru, uzņemas nopietnu risku... daudzi ir noslīkuši,» viņš saka.

Ģenerālis pauž viedokli, ka klimata pārmaiņu bēgļus vajag nevis apturēt, bet radīt «starptautisku izpratni un mehānismu», lai lielas cilvēku grupas varētu mierīgā ceļā pārvietoties. Tomēr, lai šo risinājumu ieviestu, vajadzēs pārdomāt mūsdienu valsts koncepciju kā tādu. «Cilvēku masas jau iepriekš ir pārvietojušās. Vēsturē jau iepriekš cilvēki ir pārvietojušies klimata pārmaiņu rezultātā,» viņš stāsta. «

Mūsdienās tas ir palicis daudz grūtāk, jo mēs esam sevi iesprostojuši Vestfālas sistēmas izveidotajās valstīs. Tas ir nedabiski.

Tā kā cilvēki ir sākuši pārvietoties, mums ir jānonāk pie kopīga lēmuma. Mums jāatrod globāls risinājums šai problēmai, šī ir visas civilizācijas problēma. Ja mēs centīsimies tās risināt ar šauri domājošiem nacionālistiskiem risinājumiem, mēs radīsim vēl vairāk problēmu, nevis tas risināsim,» Muniruzmans brīdina.

Ģenerālis arī piebilst, ka lieli kari un lielu cilvēku grupu migrācija var potenciāli «pilnībā destabilizēt» ne tikai valstis un reģionus, bet arī visu pasauli. Viņš uzskata, ka lielākā daļa valstu un to bruņotie spēki «nav gatavi saskarties ar šīm problēmām, kas drīzumā varētu mūs skart».

GMACCC tika izveidots 2009. gadā, lai atklātu, kādus ietekmi uz drošību atstās klimata pārmaiņas. Šajā padomē ir gan esošie, gan pensionēti militārie virsnieki no visas pasaules, piemēram, Lielbritānijas admirālis Nīls Moriseti un brigādes ģenerālis un bijušais ASV jūras kājnieks Stīvens Čeinijs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu