Amerikas Savienoto Valstu amatpersonas nolēmušas deportēt kādu Dienvidkorejā dzimušu vīrieti, kuru pirms 37 gadiem adoptēja kāds amerikāņu pāris un atveda uz Ameriku. Vīrietim no savas dzimtās valsts nav nekādu atmiņu un tā viņam ir pilnīgi sveša, norāda viņa aizstāvji. Šis gadījums izgaismojis plašāku problēmu, kur tūkstošiem iepriekš adoptētu bērnu palikuši bez ASV pilsonības, vēsta «Fox News».
ASV nolēmusi deportēt pirms 37 gadiem tur adoptētu vīrieti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
37 gadus vecais Ādams Krapsers Amerikā nodzīvojis visu savu dzīvi, taču tā arī palicis bez pilsonības. Vīrietis patlaban atrodas imigrantu aizturēšanas centrā Takomā Vašingtonas štatā, kur viņš gaida savu izsūtīšanu.
Ādams savulaik ASV nonāca trīs gadu vecumā, kad viņu un viņa māsu adoptēja kāds amerikāņu pāris. Septiņus gadus vēlāk vecāki izlēma no bērniem atteikties un viņus pameta. Krapsers ar māsu 10 gadu vecumā tādējādi nonāca bērnunamā. Pēcāk viņš pabija pie virknes audžuvecāku. Māsa ar brāli tika izšķirti.
12 gadu vecumā rūpes par puisi uzņēmās Tomass un Dollija Krapseri, kuru ģimenē jau auga pāra bioloģiskais bērns, divi adoptēti bērni un vēl vairāki audžubērni. Puisis pie Krapseriem cieta no fiziskas vardarbības, un 1991. gadā Krapseri tika arestēti un apsūdzēti bērnu fiziskā un seksuālā izmantošanā un izvarošanā. Viņi apsūdzības noliedza, tomēr tika notiesāti. Tomasam Krapseram tika piespriestas 90 dienas cietumā, kamēr viņa sievai trīs gadu ilgs probācijas laiks.
Pēc kāda laika Ādams pusaudža gados nonāca nepatikšanās ar likumu, kad ielauzās savu vecāku mājās. Viņš pats apgalvoja, ka to darījis, lai no viņiem dabūtu dažas piemiņas lietas: no dzimtenes atvestu korejiešu bībeli, kā arī krosenes, kas viņam bija vēl no laika, kad viņš atradās bērnunamā. Taču vēlāk viņš tika pieķerts arī auto zādzībā un apsūdzēts fiziskā uzbrukumā savam istabas biedram.
Tieši šie daži senie likumpārkāpumi noveduši pie vīrietim draudošas deportācijas. Tā kā vīrietis laikā, kad vēl bija nepilngadīgs, pie pilsonības tā arī netika, viņš nesen nolēma pieteikties tā sauktajai zaļajai kartei, kas ļauj legāli uzturēties un strādāt ASV. Tā viņš nonāca imigrācijas iestāžu redzeslokā, un tās, ņemot vērā viņa kriminālo pagātni, nolēma, ka vīrietis jādeportē uz dzimto valsti, neskatoties uz viņa adopciju, kā arī to, ka viņš Amerikā nodzīvojis vairāk nekā 30 gadus. Tagad viņš jau deviņus mēnešus atrodas imigrantu aizturēšanas centrā bez tiesībām to pamest.
Ādams tagad ir precējies un četru bērnu tēvs, tomēr tiesa lēmusi, ka nekādas atlaides likuma priekšā vīrietim nepienākas. Tagad viņa deportēšana esot tikai laika jautājums līdz būs nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes.
Vīrieša advokāte pauda neizpratni par radušos situāciju, norādot, ka viņa aizstāvajamam nav ne jausmas, ko viņš varētu darīt dzimtajā Korejā. «Tas liekas nepareizi un nehumāni. Viņam Dienvidkorejā būs grūti izdzīvot, jo viņš nezina ne valodu, ne tās valsts kultūru,» saka viņa pārstāvji.
Advokāte arī uzsvēra, Krapsera nedienas atspoguļo to, kas notiek ar tūkstošiem citu cilvēku ASV. Aplēsts, ka ASV ir apmēram 35 000 adoptētu bērnu no dažādām valstīm, kas nav reģistrēti ASV pilsoņi. Patlaban aktīvistu grupas cenšas virzīt likumu, kas šo problēmu risinātu.