Tradicionālās koka mājas, daudzas no kurām izraibina izsmalcināti kokgrebumi, ir arvien straujāk zūdoša arhitektūras vērtība Krievijā. Senās koka būves netiek aprūpētas lielākoties naudas trūkuma dēļ. Postā iet arī tās senās ēkas, kuras cilvēki pamet, dodoties labākas dzīves meklējumos uz lielajām Krievijas pilsētām.
Čerevkovas ciematā Arhangeļskā «Reuters» žurnālisti intervē vienas šādas ēkas īpašnieci Tatjanu. Sieviete mīt vairāk nekā 120 gadus vecā namā. Tā ir tradicionālajā zemnieku stilā būvēta ēka, kas savulaik uzbūvēta pēc tirgotāju ģimenes Gusevu pasūtījuma. 1917. gadā pēc revolūcijas viņi no šā īpašuma tika izlikti.
Kā stāsta vietējā vēstures muzeja direktors Aleksandrs Morozovs, koka ēkas Krievijā būvētas jau kopš seniem laikiem. «Koka būdiņas, koka baznīcas un kapelas, koka dzirnavas upju krastos... Mājas no ķieģeļiem un citiem materiāliem varēja atļauties tikai ļoti turīgi pilsoņi,» viņš stāsta.
«Namdaru darba kvalitāte un zināšanas bija tādā līmenī, kad parasts zemnieks varēja savu būdu salikt kā tādu Lego konstruktoru. Pat bez nevienas naglas bija iespējams šādu māju salikt un izjaukt, lai vajadzības gadījumā pārvietotu uz citu vietu...
Naglas gluži vienkārši nebija vajadzīgas,» viņš stāsta.
Ņina Vasiļjevna šajā ciematā dzīvo vēl kādā citā tirgotāju Gusevu ģimenei agrāk piederējušā ēkā. Par savām mājām viņa to sauc jau 64 gadus un atceras, ka savulaik tā izmantota arī kā kolhoza biroja ēka un bibliotēka. Tagad nams ir visai sliktā stāvoklī. «Jālabo šeit ir viss, bet nevienam nav naudas,» viņa saka.
Arhitekti skaidro, ka vēsturiskās koka ēkas patlaban piedzīvo ļoti bēdīgus laikus un strauji izzūd. Urbanizācijas un zemā dzimstības līmeņa dēļ daudzas no tām paliek tukšas un sabrūk. Bet citas iemītnieki nespēj kvalitatīvi atjaunot naudas trūkuma dēļ.
Daudzi arhitekti atzīst, ka ar skumjām raugās uz tendenci vecajās koka ēkās ielikt plastmasas logus.
«Šiem mirstošajiem Krievijas senās mākslas meistardarbiem nepalīdz pat pieminekļa statuss,» skumji secina Aleksandrs Morozovs.
