Lielbritānijas izstāšanās varētu atstāt negatīvu ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) budžetu, šādu viedokli šodien diskusijā «Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?» pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).
Vaidere: Lielbritānijas izstāšanās varētu atstāt negatīvu ietekmi uz ES budžetu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par iespējamajiem nākotnes scenārijiem pēc 2020.gada, politiķe, kura strādā EP Budžeta komitejā, norādīja, ka par «Brexit» notikumiem joprojām nav pilnīgas skaidrības, taču varot noprast, ka izstāšanās ietekme varētu būt negatīva, jo Lielbritānija ir neto maksātājvalsts, līdz ar to tiktu ietekmēts ES budžets.
Viņas vērtējumā, esot pāris «gaismas stariņi», jo Lielbritānija, kuras iedzīvotāji notikušajā referendumā nobalsoja par izstāšanos, un ES noskaņotas «cietām pozīcijām» un vēlas labu risinājumu. «Taču, kāds tas būs, to mēs gan vēl nezinām,» izteicās politiķe.
Politiķe arī norādīja, ka situāciju būtiski ietekmē mārciņas kursa krišanās, līdz ar to tiek domāts, kā zaudējumus kompensēt. «Lūgt Lielbritānijai maksāt vairāk? Bet es nedomāju, ka tas ir iespējams. Vēl jau var lūgt citām dalībvalstīm maksāt vairāk, bet arī tas neizskatās cerīgi,» viņa sprieda.
Viņas ieskatā papildu finansējumu varētu rast, iekasējot soda naudas no valstīm, kas nepilda nosacījumus. «Tas jau šķiet cerīgāk, taču līdz šim neesam bijuši pārāk čakli sodītāji. Arī finanšu transakciju nodoklis varētu būt viens no variantiem, taču banku lobijam ir ļoti liela ietekme ES, līdz ar to šādu priekšlikumu daudzi uztver ar lielu piesardzību,» viņa zināja sacīt.
LETA jau vēstīja, ka Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz budžetu sagaidāma 2019.gadā. Pirmais scenārijs paredz, ka ES budžeta apmērs paliek pašreizējā apjomā, taču Lielbritānijas iemaksu iztrūkumu sedz pārējās ES dalībvalstis ar papildu iemaksām budžetā.
Līdz ar to Latvijas iemaksas 2019.gadā un 2020.gadā šajā gadījumā pieaugtu par vidēji 32% gadā jeb par 80 līdz 83 miljoniem eiro gadā. Šajā gadījumā Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs paliktu nemainīgs.
Otrais iespējamās situācijas scenārijs, kas ministrijas ieskatā būtu ticamākais, liecina, ka ES budžeta apmērs tiktu samazināts par «neto» Lielbritānijas ietekmi uz ES budžetu, kas ir apmēram 5%. Šādā gadījumā, ja proporcionāli tiek samazinātas visas ES budžeta izdevumu pozīcijas, Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs samazināsies vidēji par 52-56 miljoniem eiro 2019.gadā un 2020.gadā.
Trešais scenārijs paredz, ka ES budžeta apmērs tiek saglabāts 1% no ES iekšzemes kopprodukta. Tādā gadījumā ES budžets samazināsies vēl vairāk, un, pieņemot, ka proporcionāli samazinās izdevumi visās izdevumu pozīcijās, Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs samazināsies vidēji par 177-200 miljoniem eiro gadā.
Šie scenāriji neņem vērā citus tiešus un netiešus faktorus, kam būtu ietekme uz finansēm.