NATO nevēlas jaunu Auksto karu un konfrontāciju ar Krieviju, bet gan panākt konstruktīvākas attiecības ar šo valsti, kas ļautu izvairīties no bīstamiem incidentiem. Taču tajā pašā laikā liela nozīme ir Krievijas agresīvajām darbībām, tādējādi alianse turpinās tādu pieeju, kas balstās uz spēku, atturēšanu, aizsardzību un dialogu, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Alianses politiskais vadītājs norādīja, ka cieši atbalsta jebkura veida agresīvas retorikas samazināšanos. «Vārdiem ir nozīme, bet nozīme ir arī nepieciešamībai. Tādējādi svarīgs ir tas, kādas darbības mēs redzam no Krievijas puses. Mēs turpināsim tādu pieeju Krievijai, kura balstās uz spēku, atturēšanu un aizsardzību, kas ir apvienota ar dialogu. Tāds bija arī mans vēstījums, kad es pirmo reizi - 2014.gadā - ierados NATO. Aizsardzība un dialogs, nevis aizsardzība vai dialogs,» sacīja Stoltenbergs.
Ģenerālsekretārs uzsvēra, ka NATO atbalsta visus tos aspektus, kuros var tikt uzlabots dialogs ar Krieviju. «Mēs ticam, ka brīdī, kad ir palielinājies saspīlējums, dialogs ir ļoti svarīgs. Mēs nevēlamies jaunu Auksto karu. Mēs nevēlamies konfrontāciju ar Krieviju. Mēs vēlamies konstruktīvākas attiecības ar Krieviju,» atzina Stoltenbergs.
Kopš saspīlējuma attiecībās ar Krieviju sākuma ir rīkotas divas NATO - Krievijas Padomes, kuru laikā pārrunāti dažādi savstarpējo attiecību jautājumi. Stoltenbergs atzina, ka NATO un Krievija nav nonākušas pie vienošanās un turpina būt atšķirīgās domās. Taču svarīgi ir tas, ka abas puses turpina «sēdēt pie galda un diskutēt». NATO ģenerālsekretārs skaidroja, ka par spīti viedokļu atšķirībām tieši tas, ka diskusijas turpinās, ir svarīgi. Tādējādi iespējams uzlabot mehānismus, kas palīdz izvairīties no bīstamiem incidentiem - novērotāju klātbūtnes militārajās mācībās vai līdzīgās situācijās kā pērn, kad Turcija notrieca Krievijas lidmašīnu uz Sīrijas robežas.
«Mums jāpārliecinās, ka eksistējošie mehānismi strādā un ir pilnībā uzlaboti. Mums jāstiprina veidi, kā izvairīties no incidentiem, kad [notiek] bīstamas darbības, kuras esam redzējuši Baltijā un Melnajā jūrā, kad Krievijas lidmašīnas ļoti nelielā augstumā pārlidoja NATO vai ASV kuģus. Mums ir jāstiprina mehānismi, kuri palīdz izvairīties no šādām bīstamām situācijām. Ja tādas notiek, ir svarīgi, lai tās nekļūtu nekontrolējamas,» uzsvēra Stoltenbergs.
TVNET jau vēstīja, ka Briselē otrdien un trešdien pulcējas NATO ārlietu ministri, lai pārrunātu dažādas aktualitātes. Viens no galvenajiem tikšanās mērķiem ir ciešākas NATO - ES sadarbības veicināšana. Sagaidāms, ka ministri arī neformālā sarunā pieskarsies jautājumiem, kuri ir saistīti ar attiecībām starp aliansi un Kremli.
NATO ārlietu ministri Briselē plāno pārrunāt arī sasniegto progresu cīņā ar tā dēvēto «Islāma valsti» un Irākas armijas apmācīšanu. Ministri apmainīsies domām arī par situāciju Afganistānā, kā arī reformām, kuras tiek organizētas šajā valstī. Uzmanību ministri pievērsīs arī situācijai Ukrainā.
