Prezidenta vēlēšanu iznākums nemainīs ASV apņemšanās attiecībā pret NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, tomēr dalībvalstīm ir jāpalielina budžeta izdevumi aizsardzībai, sasniedzot 2% no Iekšzemes kopprodukta (IKP), pauda ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs.
«ASV apņemšanās ievērot NATO līguma 5.pantu ir augstāka nekā politika. Tas ir svarīgāk par atsevišķām partijām. Esmu pārliecināts, ka vairākums abu partiju - republikāņu un demokrātu - politiķiem ir nemainīga apņemšanās attiecībā pret NATO. Sabiedrotie ir tuvākie ASV draugi. Kopā mēs esam veidojuši pasauli pēc Otrā pasaules kara,» sacīja Kerijs.
Viņš norādīja, ka ir ļoti apmierināts ar to, ka daudzas NATO valstis palielina savus izdevumus aizsardzībai. Pašlaik piecas NATO valstis atvēlējušas 2% no IKP aizsardzībai - ASV, Lielbritānija, Grieķija, Igaunija un Polija -, tomēr pēc Velsas samita 2014.gadā arī pārējās alianses dalībnieces sākušas palielināt savus aizsardzības izdevumus. Šim procesam būtu jānoslēdzas ar to, ka visas NATO valstis atvēl izdevumus aizsardzībai 2% apmērā no IKP, pauda ASV Valsts sekretārs, norādot, ka piekrīt jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācijai, ka uz to ir jātiecas.
Vienlaikus Kerijs norādīja - viņš ir pārliecināts, ka Ziemeļatlantijas līguma 5.pants «netiks izmantots, lai turētu dalībvalstis par ķīlniecēm», piespiežot tās palielināt izdevumus aizsardzībai. «[NATO līguma] 5.pants ir par to lielāks. Tas ir jautājums par drošību,» uzsvēra Kerijs.
Republikāņa Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā ir radījusi bažas par ASV lomas NATO un Eiropā mazināšanos, jo jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps NATO nodēvēja pat novecojušu un nelietderīgu institūciju.
Tramps arī pauda, ka ievēlēšanas gadījumā gādās, lai uzbrukuma gadījumā NATO 5.pants, kas noteic, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei, tiek iedarbināts tikai attiecībā uz tām valstīm, kas izpilda savas saistības par aizsardzības finansējumu - 2% apmērā no IKP.
