Nīderlandes tiesa trešdien nolēma, ka Krimas muzeju zelta artefaktu kolekcija, kas neilgi pirms pussalas okupācijas tika aizdota Nīderlandes muzejam, ir atdodama Kijevai.
Nīderlandes tiesa liek atdot Krimas muzeju dārgumus Ukrainai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta visa ziņa.)
Nīderlandes tiesa nolēma, ka dārgumi jāsūta uz «Ukrainu, artefaktu izcelsmes un kultūras mantojuma valsti».
«Tiesneši nepieņēma Krimas muzeju prasību, ka artefakti ir Krimas mantojums vai pieder Krimas Autonomajai Republikai, jo neviena no tām nav suverēna valsts,» norādīja Amsterdamas tiesa.
Tiesa tomēr «nepieņēma spriedumu par kolekcijas likumīgo īpašnieku», norādot, ka tas ir Ukrainas tiesu jautājums.
Līdz ar to Ukrainas tiesai tagad būs jālemj, vai kolekcija tiks atdota Ukrainas Nacionālajam muzejam vai Krimas muzejiem.
Lietā iesaistītajām pusēm ir trīs mēneši sprieduma pārsūdzēšanai, bet dārgumi tikmēr turpinās atrasties Alarda Pīrsona muzejā Amsterdamā. Ukrainai arī jāmaksā muzejam 111 000 eiro par kolekcijas glabāšanu.
Četri Krimas muzeji 2014.gadā vērsās tiesā, lai piespiestu Alarda Pīrsona muzeju atdot artefaktus, kas bija izstādīti ar nosaukumu «Krima - Melnās jūras zelts un noslēpumi».
Arī Kijeva bija pieprasījusi dārgumu atdošanu.
Kolekcijā ietilpst arheoloģiskās bagātības, tostarp zelta priekšmeti.
Ukrainas amatpersonas slavēja tiesas lēmumu, uzskatot, ka tā ir Ukrainas plašāka uzvara.
«Amsterdamas rajona tiesas lēmums nozīmē, ka Ukrainai pieder ne tikai skitu zelts. Ukrainai pieder arī Krima,» sociālās saziņas tīklā «Facebook» paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
«Krima ir mūsu, punkts. Tas izriet no Eiropas valsts tiesas lēmuma. Mēs gaidām citas pozitīvas ziņas no Nīderlandes,» piebilda prezidents.
«Skitu zelts atgriežas mājās - Ukrainā. Esmu pārliecināts, ka tas atgriezīs Ukrainai arī Krimu,» vietnē «Twitter» ierakstīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
Savukārt Maskava uz Nīderlandes tiesas lēmumu reaģēja ar sašutumu.
«Diemžēl šis lēmums ir pierādījums kultūras institūciju tiesību pārkāpšanai un muzeju kolekciju vienotības graušanai,» paziņoja Krievijas Kultūras ministrija.
«Tas ir pretrunā ne tikai līgumu nosacījumiem, bet arī rupji pārkāpj muzeju [kolekciju] apmaiņas principus un Krimas tautas tiesības uz pašai savu kultūras mantojumu,» norādīts ministrijas interneta vietnē publiskotajā paziņojumā.
Ministrija pavēstīja, ka Nīderlandes tiesa ir «ignorējusi principu, kas paredz arheoloģisko atradumu konservāciju ciešā saistībā ar to izcelsmes vietas vēsturi un kultūru», un «muzeja priekšmeti jāatgriež Krimai, kur tie tika atrasti un kur tie desmitgadēm tika glabāti un tos pētīja arheologi».
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šonedēļ paziņoja, ka atbalsta sankciju pagarināšanu.