Krievijā svētdien avarējusi militārā lidmašīna, kurā sagaidīt Jaungadu Sīrijā devās Krievijas armijas karavīri, Aleksandra Aleksandrova vārdā nosauktā Krievijas armijas dziesmu un deju ansambļa mākslinieki un žurnālisti. Lidmašīnā atradās 92 cilvēki - 84 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi. Atrastas 10 cilvēku mirstīgās atliekas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludinājis pirmdienu par sēru dienu visā valstī.
Melnajā jūrā nogāzusies Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna ar 92 cilvēkiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Putins uzdevis premjerministram Dmitrijam Medvedevam izveidot un vadīt īpašu valsts komisiju avārijas apstākļu izmeklēšanai.
Aizsardzības ministrijas lidmašīna «Tu-154» izlidoja no Adleras plkst.5.20 pēc vietējā laika (plkst.4.20 pēc Latvijas laika), lai dotos uz Krievijas Hmeimimas aviobāzi netālu no Latakijas pilsētas Sīrijā, taču pēc dažām minūtēm pazuda no radaru ekrāniem.
Pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna izjukusi jau gaisā. Tās atlūzas atrastas Melnajā jūrā sešus kilometrus no krasta iepretī Sočiem,
vietā, kur ūdens dziļums sasniedz 50-70 metrus, un izkaisītas pusotru kilometru garā joslā.
Krievijas mediji ziņo, ka atrasti četri bojāgājušie. Eksperti izteikušies, ka upuru atpazīšanai, domājams, būs vajadzīgas ģenētiskās analīzes.
Meklēšanas darbos šobrīd iesaistīti deviņi kuģi.
Avārijas reģionu pārmeklē vairāki helikopteri, turp nosūtīta Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas nirēju komanda ar īpašu dziļūdens darbiem paredzētu aprīkojumu,
savukārt Soču lidostā dežurē psihologi, lai sniegtu palīdzību bojāgājušo tuviniekiem.
Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Ozerovs pirms tam izteicās, ka avārijas cēlonis varētu būt tehnisks bojājums vai apkalpes kļūda, bet izslēdza terora akta iespējamību, uzsverot, ka lidmašīna pieder Aizsardzības ministrijai un nelaime notikusi Krievijas teritorijā.
Medijos izskanējusi arī versija, ka iespējamais avārijas cēlonis varēja būt lidmašīnas dzinējā ierauts putns.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas publiskoto informāciju, kas balstīta uz pasažieru sarakstiem, lidmašīnā atradušies 64 Aleksandrova ansambļa mākslinieki, tai skaitā tā vadītājs Valērijs Halilovs, astoņi karavīri, deviņi žurnālisti no Krievijas televīzijas Pirmā kanāla, NTV un Aizsardzības ministrijas pārraudzītā telekanāla «Zvezda», divi valsts ierēdņi un starptautiskās sabiedriskās organizācijas «Spravedļivaja pomoščj» («Taisnīga palīdzība») vadītāja, Kremļa cilvēktiesību padomes locekle Jeļizaveta Gļinka.
Viņa Krievijā bija iemantojusi cieņu kā «daktere Liza», kas daudz nesavtīgi palīdzējusi bezpajumtniekiem, neraugoties uz ierēdņu liktajiem šķēršļiem. Kā vēsta mediji, Gļinka uz Sīriju pavadījusi Latakijas universitātes slimnīcai paredzētu medikamentu kravu.
Avarējusī lidmašīna būvēta pirms 34 gadiem, pēdējo reizi remontēta 2014.gadā, bet tehniskā apkope tai veikta šā gada septembrī.
Lēsts, ka kopš 2000.gada «Tu-154» avārijās, neskaitot jaunākos upurus, zaudējuši dzīvību vairāk nekā 800 cilvēki, tostarp Polijas prezidents Lehs Kačiņskis
un viņu pavadošā 94 cilvēku delegācija, kas gāja bojā Smoļenskas aviokatastrofā 2010.gadā.