Izteiktas versijas par Krievijā notikušās aviokatastrofas iemesliem

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma izveidotā aviokatastrofas izmeklēšanas komisija izskata visas iespējamās versijas, kāpēc avarēja Tu-154. Tai skaitā ir arī terorakts, tomēr kā ticamākā un kā prioritārā tiek izskatīta versija par tehniskām problēmām. Lidmašīnai iekrītot Melnajā jūrā, bojā gājuši 92 cilvēki; ir atrastas apmēram 10 cilvēku mirstīgās atliekas.

Lidmašīnas bojājums, kas būtiski ietekmēja pacelšanos, šajā brīdī tiek izskatīts kā lidmašīnas nokrišanas galvenais iemesls.

Lai arī terorakta iespējamība ir obligāti jāizskata kā versija, Krievijas atbildīgās amatpersonas to vērtē kā «praktiski neiespējamu».

Kā maz iespējams tiek vērtēts variants par pilotu kļūdu, jo pilotiem bijusi liela pieredze līdzvērtīgu gaisa kuģu vadīšanā un liels nolidoto stundu skaits.

Lai gan bieži iemesls aviokatastrofām ir laikapstākļi, šoreiz, kā saka atbildīgie, bijis lidojumam labvēlīgs laiks.

Aizsardzības ministrijas lidmašīna «Tu-154» izlidoja no Adleras plkst.5.20 pēc vietējā laika (plkst.4.20 pēc Latvijas laika), lai dotos uz Krievijas Hmeimimas aviobāzi netālu no Latakijas pilsētas Sīrijā, taču pēc dažām minūtēm pazuda no radaru ekrāniem.

Pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna izjukusi jau gaisā. Tās atlūzas atrastas Melnajā jūrā sešus kilometrus no krasta iepretī Sočiem,

vietā, kur ūdens dziļums sasniedz 50-70 metrus, un izkaisītas pusotru kilometru garā joslā.

Avioeksperti pārsteigti

Jomas pārzinātāji Krievijā - lidotājs-izmēģinātājs Magomegs Tolbojevs uzskata, ka cilvēciskais faktors aviokatastrofā, kas notikusi pacelšanās laikā, ir praktiski neiespējams, bet tehniskais gan. Tomēr pirmās ticamākās versijas varētu kļūt zināmas tikai pēc lidmašīnas melno kastu atrašanas.

Foto: Reuters/Scanpix

Kā intervijā medijam «Komersant» izteicies lidotājs-instruktors Andrejs Krasnoperovs, tehnisks bojājums un cilvēciskais faktors esot ticamākie negadījuma cēloņi, ko izskata šādās situācijās, taču aizdomīgākais esot tas, ka lidmašīna no radaru ekrāniem pazuda tikai pāris minūtes pēc pacelšanās.

Lidmašīnas pacelšanās laikā krītot reti, jo īpaši tādas pārbaudītas un stabildas klases kā Tu-154. Tas varētu liecināt tikai par vienu -

lidmašīna kritusi strauji, tās ātrums varētu būt bijis jau ap 780 km/h; lidmašīnas atlūzas ir atrastas 15 kilometru rādiusā - no tā secināms, ka varētu būt bijis sprādziens.

Ja tā būtu vienkārši kritusi, tad kādā vietā būtu atrodams naftas produktu plankums, tā uzskata eksperts. Krievijas mediji ziņo, ka atrasti četri bojāgājušie. Eksperti izteikušies, ka upuru atpazīšanai, domājams, būs vajadzīgas ģenētiskās analīzes.

Pieļauj, ka armijas reisu uzraudzība ir ne tik skrupuloza

Šajā gadījumā arī izskanējušas versijas, ka lidmašīnas tehniskā pārbaude varbūt nav bijusi tik skrupuloza, kā vajadzētu būt, jo «visi taču ir savējie». Izmeklēšanas kontekstā šobrīd arī tiek pārbaudīti visi cilvēki, kuriem bija pieeja lidmašīnai pirms tās izlidošanas no Sočiem.

Meklēšanā šobrīd iesaistīti deviņi kuģi. Avārijas reģionu pārmeklē vairāki helikopteri, turp nosūtīta Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas nirēju komanda ar īpašu dziļūdens darbiem paredzētu aprīkojumu, savukārt Soču lidostā dežurē psihologi, lai sniegtu palīdzību bojāgājušo tuviniekiem.

Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Ozerovs pirms tam izteicās, ka avārijas cēlonis varētu būt tehnisks bojājums vai apkalpes kļūda, bet izslēdza terora akta iespējamību, uzsverot, ka lidmašīna pieder Aizsardzības ministrijai un nelaime notikusi Krievijas teritorijā.

Medijos izskanējusi arī versija, ka iespējamais avārijas cēlonis varēja būt lidmašīnas dzinējā ierauts putns.

Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas publiskoto informāciju, kas balstīta uz pasažieru sarakstiem, lidmašīnā atradušies 64 Aleksandrova ansambļa mākslinieki, tai skaitā tā vadītājs Valērijs Halilovs, astoņi karavīri, deviņi žurnālisti no Krievijas televīzijas Pirmā kanāla, NTV un Aizsardzības ministrijas pārraudzītā telekanāla «Zvezda», divi valsts ierēdņi un starptautiskās sabiedriskās organizācijas «Spravedļivaja pomoščj» («Taisnīga palīdzība») vadītāja, Kremļa cilvēktiesību padomes locekle Jeļizaveta Gļinka.

Foto: Artur Lebedev/TASS/Scanpix

Viņa Krievijā bija iemantojusi cieņu kā «daktere Liza», kas daudz nesavtīgi palīdzējusi bezpajumtniekiem, neraugoties uz ierēdņu liktajiem šķēršļiem. Kā vēsta mediji, Gļinka uz Sīriju pavadījusi Latakijas universitātes slimnīcai paredzētu medikamentu kravu.

Avarējusī lidmašīna būvēta pirms 34 gadiem, pēdējo reizi remontēta 2014.gadā, bet tehniskā apkope tai veikta šā gada septembrī.

Lēsts, ka

kopš 2000.gada «Tu-154» avārijās, neskaitot jaunākos upurus, zaudējuši dzīvību vairāk nekā 800 cilvēki, tostarp Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un viņu pavadošā 94 cilvēku delegācija,

kas gāja bojā Smoļenskas aviokatastrofā 2010.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu