Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos atsevišķās vietās trūkst norādes uz proaktīvāku rīcību, tostarp saistībā ar ASV, komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Vaicāts par ministra ikgadējo ziņojumu, ar kuru valdība tiks iepazīstināta šodien, pētnieks atgādināja par tajā minēto - attiecības ar ASV Latvijai ir stratēģiski nozīmīgas, turklāt šajā gadā Latvija arī aktīvi turpinās sadarboties ar ASV prezidenta administrāciju.
«Dokumentā lielākoties izteikta cerība, ka nekas jau nemainīsies. Tomēr jau tagad varam lūkoties, kādu ārpolitiku jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veidos ar Krieviju un mūsu reģionu,» viņš sacīja, piebilstot, ka Trampam tuvumā esošie cilvēki ir Kremlim izdevīgi kandidāti. «Kuri tikušies gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan izveidojuši attiecīgas saites,» turpināja Hiršs.
Pētnieka ieskatā ASV attiecībās ar Krieviju varētu sagaidīt sava veida attiecību restartu, pārmaiņas, līdz ar to ziņojumā trūkst proaktīvāka skatījuma.
Viņš arī norādīja, ka ziņojumā īsti nav pieminēts tas, ka Latvija sasniegs aizsardzībai nepieciešamos 2% no iekšzemes kopprodukta. «Publiski tas tiek teikts, taču būtu tikai pašsaprotami, ja arī ziņojumā tas tiktu uzsvērts,» pauda eksperts.
Tāpat Hiršs norādīja, ka ziņojumā būtu nepieciešams reālistiskāk paraudzīties uz brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un ASV (TTIP). Viņš arī sacīja, ka Tramps jau vairākkārt negatīvi izteicies par dažādiem brīvās tirdzniecības līgumiem. Lai arī par TTIP neko konkrētu jaunievēlētais ASV prezidents nav sacījis, visdrīzāk Tramps arī šo jautājumu pārskatīs.
«Dokumentā pausta cerība, ka nekas jau nemainīsies, līdz ar to arī šeit trūkst proaktīvas rīcības,» pauda pētnieks.
Attiecībā uz sadaļām, kas veltītas Krievijai, pētnieka ieskatā tās ir loģiskas un pašsaprotamas, ņemot vērā kaimiņvalsts agresīvo rīcību Ukrainā un Sīrijā, taču, attiecībā uz migrāciju, Hiršs norādīja, ka arī par šo jautājumu būtu nepieciešama proaktīvāka rīcība. Ziņojumā norādīts, ka migrācijas jomā Latvija centīsies, cik nu ir tās spēkos, kā arī atbalsta ES centienus problēmas risināt saknē.
«Līdz ar to, attiecībā uz ASV, Trampu un jauno administrāciju būtu nepieciešama aktīvāka iesaiste. Pašlaik rodas pārliecība, ka mums šķiet, ka nekas jau nemainīsies. Bet ļoti iespējams, ka mainīsies. Jau tagad novērojamas izmaiņas,» viņš sacīja.
LETA jau vēstīja, ka par Latvijas ārpolitikas prioritātēm nākamgad noteiktas tādas jomas kā ārējās drošības stiprināšana, vienota ES, Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšana, ES kaimiņi un sadarbība ar diasporu.
