Eiropas Parlaments (EP) šā gada pirmajai pusei noteicis vairākas būtiskas darba prioritātes, tostarp cīnīties ar terorismu, taisnīgāk atrisināt migrācijas problēmas, kā arī nodrošināt patērētāju aizsardzību.
EP gada pirmajā pusē pastiprinātu uzmanību pievērsīs migrācijas un terorisma problēmām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina EP sniegtā informācija, deputāti plāno balsot par ierosināto jauno Dublinas regulu. Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi sadales mehānisma iedarbināšanu, kad sasniegts noteikts patvēruma meklētāju skaits. Taču tajā pašā laikā joprojām jāpiemēro bēgļiem tās valsts kritēriji, kurā patvēruma meklētāji ierodas sākumā.
Deputāti arī vēlas nodrošināt vienotu kritēriju un patvēruma procedūru atzīšanu, kā arī nodrošināt saistošu mehānismu patvēruma meklētāju sadalei starp visām dalībvalstīm.
Tāpat līdz šā gada pavasara beigām EP izmeklēšanas komiteja, visticamāk, būs ziņojusi par «Panamas dokumentu» atklājumiem nodokļu nemaksāšanas skandālā, iesaistot uzņēmumus un privātpersonas no visas Eiropas, kas cieši sekojuši līdzi atklājumiem par to, ka dažas dalībvalstis slēdz slepenas nodokļu vienošanās ar starptautiskiem uzņēmumiem.
Izmeklēšanas komiteja tika izveidota pagājušā gada jūnijā, lai izvērtētu, kā EK un dalībvalstis cīnās pret naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Savukārt terorisma apkarošanas direktīvas pabeigšana, kas ļaus kriminalizēt visur Eiropā ne tikai pašu uzbrukumu, bet arī citus teroristu nodarījumus, piemēram, ceļošanu ar terorisma nolūkiem, apmācību saņemšanu un sniegšanu vai terorisma darbību finansēšanu. Vienošanās ar Padomi tika panākta novembra beigās. Vēl gaidāms EP galīgais balsojums plenārsēdē un Padomes parakstīšana, lai direktīva stātos spēkā šā gada sākumā.
Paredzēts, ka EP deputāti šogad strādās arī pie ģeobloķēšanas regulas, lai nodrošinātu, ka pircēji, kas pērk produktus un pakalpojumus citā Eiropas Savienības (ES) valstī, īpaši iepērkoties internetā, saņem tādas pašas tiesības kā tie, kas atrodas valstī, kurā tiek pārdots šis produkts vai pakalpojums, ja vien tas nav objektīvi pamatots ar tādiem iemesliem kā, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Strādājot pie autortiesību noteikumiem tiešsaistes saturam, raidorganizācijas varētu vieglāk saņemt atļauju raidīt programmas tiešsaistē citās dalībvalstīs, kas ļauj ceļotājiem turpināt skatīties savu iecienītāko pārraidi, arī esot ārzemēs. Arī hostinga jeb mitināšanas uzņēmumi, piemēram, «YouTube», «Google», «Facebook» vai citas video mitināšanas lapas būtu atbildīgas pārbaudīt, vai tie piedāvā ar autortiesībām aizsargātu materiālu.
Šogad deputātiem nāksies arī strādāt pie, iespējams, lielākā klimata pārmaiņu tiesību akta emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) reformas ietvaros. Tie ir arī pirmie ES konkrētie soļi, lai panāktu atbilstību ierobežojumiem, kas noteikti COP21 konferences laikā.
Sagaidāms, ka tas palīdzēs samazināt izmešu daudzumu un veicinās industriju pāriet uz atjaunojamiem vai zema oglekļa satura enerģijas avotiem, kā arī labāk risinās «oglekļa emisiju pārvirzi» - uzņēmumu ražošanas procesa novirzīšana uz valstīm, kurās ir mazāk stingri ierobežojumi klimata aizsardzības jomā.
EK jau pagājušā gada novembrī prezentēja priekšlikumus tīrākai enerģijai visiem eiropiešiem, lai sasniegtu ambiciozu mērķi - 40% samazinājumu siltumnīcefekta gāzu izmešiem līdz 2030.gadam. Diskusijas EP sāksies šajā gadā. Priekšlikumi ietver energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju, elektroenerģijas tirgus dizainu, ekodizainu un Enerģētikas Savienības elektroenerģijas piegādes un pārvaldības noteikumu drošības priekšlikumus.