ASV tanku un bruņutehnikas brigādes izvietošana Austrumeiropā ir pienācīga atbilde uz Krievijas agresīvo rīcību attiecībā pret Baltijas valstīm un visu NATO, sacījusi alianses ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere. Pēc viņas teiktā, aliansi satrauc Krievijas bruņošanās un darbība Ukrainā, bet tiešu briesmu NATO valstīm šobrīd nav.
Gotemellere arī norādījusi, ka Ziemeļatlantijas līguma organizācijai ir svarīgi uzturēt dialogu ar Krieviju, cenšoties samazināt incidentu risku.
«Mūs visus satrauc Krievijas agresīvā darbība pēdējo gadu laikā - Ukrainas teritorijas sagrābšana Krimā, Krievijas Rietumu kara apgabala spēku nostiprināšana. Tomēr NATO nesaskata tiešus Krievijas iebrukuma draudus NATO teritorijā. Tas tādēļ, ka NATO pēdējos gados daudz darījusi, lai stiprinātu savaldīšanu un aizsardzību pret jebko, kas varētu apdraudēt aliansi,» sacījusi NATO ģenerālsekretāra vietniece, kas piedalās Lietuvas Traķu rajonā notiekošajā ikgadējā neformālajā ārlietu un drošības politikas ekspertu diskusijā, kura pazīstama ar nosaukumu «Sniega tikšanās» («Snow meeting»).
Komentējot Maskavas apsūdzības, ka ASV tanku brigādes ierašanās Polijā apdraud Krievijas drošību un destabilizē Eiropu
, Gotemellere uzsvērusi, ka ASV neplānoja atgriezties Eiropā ar bruņutehniku, kamēr vien Krievija neizturējās draudīgi pret Baltijas valstīm un visu NATO,
kamēr tā nebija sākusi nostiprināt savus spēkus un nebija ieņēmusi Krimu. «NATO rīcība ir samērīga, un tai ir aizsardzības raksturs,» viņa norādījusi.
«Īstenojot operāciju «Atlantic Resolve», Eiropā tiešām atgriežas ASV tanki un bruņutehnika, tā ir atbilde uz Krievijas uzvedību. Man nācies redzēt Krievijas paziņojumus, ka tā esot steidzama operācija, ka ierodoties ļoti daudz tanku un bruņumašīnu.
Patiesībā tie ir 3500 karavīri, 87 tanki un 144 kaujas mašīnas «Bradley«. Tas ir svarīgs solis, bet tā mērķis ir savaldīšana un aizsardzība,»
sacījusi NATO ģenerālsekretāra vietniece.
Jautāta, vai NATO pati ir gatava tikt galā ar Krievijas tā dēvēto A2/AD potenciālu (pretinieka atturēšana, padarot uzbrukuma iespējamību pārāk sarežģītu un bīstamu) Kaļiņingradas apgabalā un krīzes gadījumā atsūtīt Baltijas valstīm papildspēkus, viņa atbildējusi, ka tieši tāds arī ir viens no svarīgākajiem «Atlantic Resolve» vēstījumiem.
«Šobrīd tiek veidoti bataljoni - Lietuvā sadarbībā ar vāciešiem, Latvijā - ar kanādiešiem, Igaunijā - ar Lielbritāniju un Polijā - ar ASV. Tie ir pastiprināti priekšējie spēki, bet arī tos jāvar vēl pastiprināt, un operācija «Atlantic Resolve» apliecina NATO gatavību to darīt,» izteikusies Gotemellere.
Alianses ģenerālsekretāra vietniece lūgta komentēt arī Lietuvas amatpersonu bažas par šogad gaidāmajām Krievijas militārajām mācībām «Zapad 2017», ņemot vērā, ka mācībās «Zapad 2009» un «Zapad 2013» Krievija izspēlējusi Kaļiņingradas apgabala «atbloķēšanu», kas faktiski nozīmē Lietuvas dienviddaļas okupāciju.
Pēc viņas teiktā,
pēdējo 40 gadu laikā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā daudz strādāts, lai militārās mācības neradītu pamatu bažām.
«Daudz esam darījuši uzticēšanās veicināšanai Vīnes dokumentā. Katrai armijai ir jātrenējas, bet problēmas būtība ir atklātuma trūkumā, kas satrauc kaimiņvalstis,» viņa atzinusi.
Jautāta konkrēti par mācību «Zapad 2017» atklātumu un scenāriju, Gotemellere atbildējusi: «Redzēsim. Ir skaidrs, ka «Zapad 2017» ir daļa no Krievijas parastā mācību cikla. Ceru, ka varēsim ar viņiem par to iepriekš parunāt. NATO valstis un pati NATO saskaņā ar Vīnes dokumentu allaž bijusi gatava sniegt pienācīgu informāciju un nodrošināt iespēju vērot mācības, un to mēs vairāk gribētu redzēt no Krievijas puses.»
Runādama par iespējamo NATO un Krievijas dialoga attīstību, viņa atgādinājusi pērn alianses Varšavas samitā panākto vienošanos, ka, reaģējot uz Krievijas darbībām, ļoti svarīgs ir nemitīgs stingrs uzsvars uz savaldīšanu un aizsardzību, taču vienlaikus būtiska loma ir arī dialogam.
«NATO ir jākoncentrējas uz savu drošību, bet esam ieinteresēti arī dialogā, lai saņemtu informāciju par to, ko krievi dara. Tas ir abpusēji, jo krievi saka, ka viņus satrauc tas, ko dara NATO, tātad mums vajadzīga iespēja informēt vieniem otrus par savām aktivitātēm. Iespējas dialogam ir, bet mums aliansē ir jābūt pilnīgi drošiem par savām interesēm. Domāju, ka mēs pirmām kārtām esam ieinteresēti samazināt incidentu risku gaisa telpā virs Baltijas jūras. Neviens negrib, lai krīzes pāraugtu konfliktos,» uzsvērusi NATO ģenerālsekretāra vietniece.
Vaicāta, kā Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā varētu ietekmēt Baltijas valstu drošību, ņemot vērā viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā izskanējušos paziņojumus, Gotemellere atbildējusi, ka NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam un jaunievēlētajam ASV prezidentam bijusi «ļoti laba saruna», kurā Tramps apliecinājis atbalstu aliansei.
«Politiķi pirms vēlēšanām sarunā visu ko, bet ir svarīgi vēlāk vērot, ko viņi dara savā administrācijā. Šonedēļ Baltajā namā prezidents vēl ir Baraks Obama, un mēs nezinām, kā prezidenta Trampa administrācija risinās šos jautājumus,» viņa sacījusi, vienlaikus atgādinot, ka ASV valsts sekretāra amata kandidāts Rekss Tilersons un aizsardzības ministra amatam nominētais Džeimss Matiss izteikuši stingru atbalstu NATO, un atbalsts sabiedrotajiem vispār ir konsekventa ASV politikas daļa.
