Tuvo Austrumu miera procesam veltītā konferencē Parīzē diplomāti pauduši atbalstu divu valstu risinājumam, kas paredz palestīniešu valsts izveidi.
Diplomāti Parīzes konferencē pauž atbalstu divu valstu risinājumam Tuvo Austrumu konfliktam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konferences gala paziņojumā abas puses aicinātas izvairīties no «vienpusējiem soļiem», kas apdraudētu divu valstu risinājuma panākšanu, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, robežām, drošību un bēgļiem.
Paziņojumā arī uzsvērts, ka sarunu pamatā būtu jābūt robežām, kas pastāvēja pirms 1967.gada, kad Izraēla okupēja Jordānas upes rietumkrastu un Jeruzalemes austrumus.
«Divu valstu risinājums nav pagātnes sistēmas sapnis, tas joprojām ir starptautiskās sabiedrības nākotnes mērķis,» pirms tam paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands, acīmredzot atbildot uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumiem, ka Parīzes konference ir bezjēdzīga.
Konferencē piedalās delegācijas no aptuveni 70 valstīm, bet ne Izraēlas vai palestīniešu pārstāvji.
Konferencē slēpti brīdinājumi tika izteikti ne tikai Izraēlai, bet arī ASV, kur 20.janvārī prezidenta krēslā sēdīsies Donalds Tramps.
Tramps ir paziņojis par plāniem pārcelt ASV vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi, tādējādi faktiski atzīstot to par Izraēlas galvaspilsētu.
Izraēla okupēja Jeruzalemes austrumdaļu 1967.gadā Sešu dienu kara laikā. 1980.gadā Izraēla šo teritoriju anektēja, pasludinot visu Jeruzalemi par Izraēlas apvienoto galvaspilsētu. Starptautiskā sabiedrība šo Izraēlas soli nav atzinusi, uzskatot, ka ebreju apmetnes okupētajās palestīniešu teritorijās, tostarp Jeruzalemes austrumos, ir nelikumīgas.
Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero intervijā raidorganizācijai «France 3» paziņoja, ka šāds solis būtu provokācija, kam būtu «ārkārtīgi nopietnas sekas».
Arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādīja, ka šāds lēmums kombinācijā ar potenciālo palestīniešu atbildi varētu novest pie jaunas spriedzes eskalācijas Tuvajos Austrumos.
«No tā ir jāizvairās,» uzsvēra Šteinmeiers.
Francijas diplomāti ziņoja, ka Netanjahu nav atbildējis uz uzaicinājumu iepazīties ar konferences iznākumu, bet palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass tuvākajās nedēļās Parīzē tiksies ar Olandu.
Olands sacīja, ka Parīzes konferences mērķis nav diktēt parametrus Izraēlas un palestīniešu dialogam un tikai tiešās sarunās ir iespējams panākt mieru, bet piebilda, ka konferences mērķis ir piedāvāt garantijas un sniegt uzmundrinājumu, lai sekmētu Izraēlas un palestīniešu atgriešanos pie sarunu galda.
Tuvo Austrumu miera process kārtējo reizi nonāca strupceļā 2014.gada aprīlī. Tiek uzskatīts, ka pēdējā Abasa un Netanjahu tikšanās notika 2010.gadā, lai gan izskanējušas neapstiprinātas ziņas par slepenām tikšanās reizēm, kas bijušas arī pēc tam.
Ero sacīja, ka šis ir kritisks brīdis miera procesa atdzīvināšanai.
«Ja reiz mēs esam sapulcējušies šeit tik lielā skaitā, tas ir tāpēc, ka mēs visi apzināmies situācijas steidzamību, kā arī nepieciešamību kolektīvi mobilizēties, lai sniegtu nepieciešamo impulsu miera procesam,» uzrunājot delegātus, sacīja Ero, uzsverot, ka laiku zaudēt nedrīkst.
Palestīniešu amatpersonas apsveikušas konferences gala paziņojumu. Palestīnas atbrīvošanas organizācijas (PAO) ģenerālsekretārs Saebs Erekats paziņoja, ka tajā «uzsvērta nepieciešamība izbeigt Izraēlas īstenoto okupāciju».
Konference esot signalizējusi Izraēlai, ka tai ir «jāievēro starptautiskās tiesības» un «jāizbeidz Palestīnas militāra okupācija», viņš uzsvēra.
«Pienācis laiks pārtraukt Izturēties pret Izraēlu kā pret valsti, kas stāv pāri likumam, un jāsauc tā pie atbildības par starptautisko tiesību un mūsu tautas tiesību sistēmiskiem pārkāpumiem,» piebilda Erekats.
Izraēlas Ārlietu ministrija savukārt brīdināja, ka «starptautiskas konferences un ANO rezolūcijas tikai attālina miera [izredzes], jo tās iedrošina palestīniešus turpināt noraidīt tiešas sarunas ar Izraēlu».
«Ja Parīzē sapulcējušās valstis patiešām grib veicināt mieru, tām būtu jāizdara spiediens uz [uz Abasu], lai viņš pieņem premjerministra Benjamina Netanjahu uzaicinājumu iesaistīties tiešās sarunās,» uzsvērts ministrijas paziņojumā.
Parīzes konference esot «mākslīgs ārpus Tuvajiem Austrumiem dzīvojošu cilvēku mēģinājums (..) diktēt risinājumus Tuvo Austrumu tautām, kurām būs jādzīvo ar sekām», piebilda ministrija.
Lielbritānija tikmēr paudusi iebildumus pret konferenci, kā arī atteicās parakstīt beigu paziņojumu.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija informēja, ka «īpaši iebildumi» esot pret to, ka konference notiek bez Izraēlas un palestīniešu delegācijām, turklāt tik neilgu laiku pirms Trampa inaugurācijas. Tieši tādēļ Lielbritānija konferenci apmeklējusi tikai kā novērotāja, piebilda ministrijas pārstāvis.
Vairums vadošo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uz konferenci sūtīja ārlietu ministrus, bet Lielbritāniju pārstāvēja zemāka līmeņa delegācija, kas tiek skaidrota ar Londonas vēlmi uzturēt Trampam tuvu pozīciju šajā jautājumā.