29 gadus vecā Džoanna Vatkinsa no Minesotas štata ASV ir mīlošās attiecībās ar vīru Skotu, tomēr pārim pagaidām neiedomājama šķiet pat tikai saskūpstīšanās. Tas tāpēc, ka Džoanna cieš no retas imūnsistēmas slimības, kuras rezultātā viņai ir alerģija pret pašas vīru, vēsta BBC.
Ārsti Džoannai Vatkinsai diagnosticējuši tuklo šūnu aktivācijas sindromu. Tā ir ārkārtīgi reta imūnsistēmas saslimšana, kas sievieti padara alerģisku pret teju visu, tai skaitā pašas vīra smaržu. Lieki teikt, ka kopīga laika pavadīšana abiem nav viegls uzdevums.
«Skots un es, piemēram, mēģinām kopā skatīties kādu šovu. Mēs nevaram būt vienā telpā, tā kā esmu pret viņu alerģiska, tāpēc viņš pārraidi skatās personiskajā datorā citā istabā, un es tai pašā laikā to skatos savā datorā. Šova laikā mēs komunicējam ar īsziņu palīdzību, imitējot to, ka skatāmies kopā,» Džoanna stāsta.
Jaunā sieviete visu savu laiku pavada mājas bēniņos īpaši izbūvētā istabā, kuras logi un durvis ir stingri noslēgtas, bet svaigs gaiss ienāk tikai caur gaisa filtriem.
Ar šo kaiti sirgstošo cilvēku simptomi mēdz būt ļoti atšķirīgi. Džoanna ir alerģiska pret neskaitāmām lietām, un katra no tām var viņu novest anafilaktiskā šoka stāvoklī.
Pirms laulībām ar vīru Skotu 2013. gadā Džoanna strādāja par skolotāju. Brīvajā laikā pāris labprāt devās pārgājienos. Pirms tam Džoanna cieta no izsitumiem uz ādas, vēdera darbības traucējumiem un migrēnām, taču pēc laulībām veselība strauji pasliktinājās, un ārstiem galu galā izdevās noteikt slimības diagnozi.
Skots stāsta, ka pirms diagnozes bijušas reizes, kad viņš ievērojis, ka brīžos, kad abu sejas atradās tuvu viena otrai, sieva sākusi klepot. Slimība sākusi saasināties tieši pēdējo gadu laikā, un pirms gada abu fiziska kopdzīve kļuvusi pilnīgi neiespējama.
«Mēs bijām ievērojuši, kad tad, kad Skots ienāca istabā, es sāku justies sliktāk un sliktāk. Mani ikdienas simptomi vienkārši sāka izpausties daudz asāk. Tad kādā reizē viņš atnāca mājās no friziera apmeklējuma, ienāca istabā un divu minūšu laikā man sākās anafilaktiskā šoka simptomi un viņam bija jādodas prom,» Džoanna atceras brīdi, kad faktiski izbeidzās viņas un vīra kopdzīve. Nedēļu vēlāk Skots mēģināja sievu satikt vēlreiz, taču simptomi par sevi lika manīt atkal. «Tā bija šausminošā realitāte, ka tas nesanāks. Pirms tam man slimības simptomi par sevi lika manīt vecāku un daudzu citu cilvēku klātbūtnē. Taču tas, ka alerģija sāka izpausties arī pret Skotu, bija šausminoši,» viņa atceras.
Patlaban tradicionālās ārstēšanas metodes nekādu rezultātu nav devušas, un pārim nav ne jausmas, kad un vai vispār situācija kādreiz varētu mainīties. Taču pagaidām abu attiecības ir stipras. «Es neapdraudēšu viņas dzīvību. Mēs esam apņēmības pilni attiecības saglabāt, un mēs gaidīsim tik, cik nepieciešams, lai saprastu, vai pastāv kādas ārstēšanas iespējas,» saka Skots.
Ārsti patlaban izmēģina dažādas terapijas metodes, taču nekādas garantijas nedod. Džoanna saka, ka būs ar vīru līdz pēdējam dzīves brīdim. «Mūsu kāzu dienā mēs viens otram devām solījumu, ka mūs šķirs tikai nāve. Un vienalga, ko atnesīs dzīve,» teic Džoanna.
«Man nācās pieņemt to, kas mums dots. Džoannai un man ļoti padodas runāšana, mēs runājam daudz un cenšamies komunicēt par visu, tāpēc tas ir viens no veidiem, kā mēs iesaistām viens otru savā dzīvē, neskatoties uz to, ka fiziski esam šķirti,» atklāj Skots.
Ēdienkartē tikai 15 produkti
Skots strādā par skolotāju un pēc atgriešanās no darba labprāt gatavo sievai ēst. «Tas ir viens no veidiem, kā es par viņu varu rūpēties,» viņš saka. Taču arī parastu vakariņu pagatavošana šajā gadījumā nav viegls uzdevums: Džoanna panes tikai 15 dažādus ēdienus, tai skaitā garšvielas. Šā iemesla dēļ viņa vakariņās ēd vai nu liellopa cepeti (liellopa sautējumu) ar organiskajām selerijām, burkānu un pastinaku, vai dabiski audzēta jēra gaļu ar kurkumu, kanēli un gurķi.
Par Džoannu rūpējas arī viņas brāļi un māsas - viņi arī ir teju vienīgie cilvēki, pret kuriem sievietei nav alerģisku reakciju. Tomēr arī viņiem pirms ieiešanas Džoannas noslēgtajā telpā ir pilnībā jāizģērbjas, jānomazgājas ar īpašām ziepēm un jāuzģērbj īpaši apmeklējumiem paredzēti halāti un sejas maskas. Pirms vizītes viņi nevar ēst arī noteiktus ēdienus ar daudzām garšvielām.
Sieviete atklāj, ka kādu laiku ar savu slimību neesot varējusi samierināties. Taču tagad Džoanna apzinoties, ka viņas dzīvē ir daudz lielisku cilvēku un daudz svētības, tāpēc viņa cenšoties nebūt savtīga un grib novērtēt to, kas viņai ir. «Tas, ka Skots ir kopā ar mani, ir liels mierinājums. Manā dzīvē ir daudz dāvanu, daudz svētības, par ko man jābūt pateicīgai. Tas man atgādina nebūt savtīgai.»
