Skvernelis: Žogs gar Kaļiņingradas apgabala robežu palīdzēs garantēt Lietuvas ekonomisko drošību

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Lietuvas plāni uzbūvēt žogu gar robežu ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu galvenokārt vērsti uz valsts ekonomiskās drošības garantēšanu, pirmdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis.

«Mūsu programmā ir skaidri norādīts - tiekties, lai līdz 2020.gadam robežas ar Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu tiktu apsargātas ar moderniem līdzekļiem. Tas pirmām kārtām garantētu mūsu ekonomisko drošību, un tiktu atrisināti arī jautājumi par nelegālo migrāciju,» žurnālistiem valdībā sacījis premjers.

Vienlaikus viņš norādījis, ka šie līdzekļi nepieciešami arī Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas kontroles garantēšanai.

Kā ziņu aģentūrai AFP apliecinājis Lietuvas iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns, divus metrus augstā un aptuveni 130 kilometrus garā žoga būvi iecerēts uzsākt pavasarī un pabeigt šā gada laikā.

Pēc viņa teiktā, nav plānots celt «Ķīnas mūri», bet tikai nostiprinātu žogu, kas ļaus nodrošināt, lai Lietuvā neiekļūst kontrabandisti vai cilvēki, kas ved pāri robežai nelegālos migrantus. «Tankus tas neapturēs, bet pārkāpt tam pāri būs grūti,» piebildis ministrs.

Vienlaikus Misjūns atzinis, ka meklēt jaunus risinājumus robežas nostiprināšanai vedina arī ģeopolitiskā situācija. Kā viņš sacījis laikrakstam «Lietuvos žinios», žogs varētu pasargāt Lietuvu no tādām pārrobežu provokācijām kā incidents, kurā Krievijas specdienestu darbinieki savulaik Igaunijas teritorijā nolaupīja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) darbinieku Estonu Kohveru.

2017.gada valsts budžetā Lietuva žoga būvei paredzējusi 3,6 miljonus eiro. «Ar šiem līdzekļiem žogam vajadzētu pietikt. Līdzās tiks uzmontēta arī moderna valsts robežas novērošanas sistēma, kurai līdzekļus meklēsim nākamgad,» piebildis ministrs.

Līdzekļus šīs robežas stiprināšanai Lietuva plāno piesaistīt arī no ES fondiem, lai par tiem iegādātos modernu novērošanas sistēmu, cerot, ka tas ļaus efektīvāk aizsargāt gan Lietuvas, gan citu ES valstu ekonomiskās intereses un vienlaikus vairot valsts drošību.

Žogs tiks celts gar sauszemes robežu posmā no Vištīša ezera, kur satiekas Polijas, Lietuvas un Krievijas robežas, līdz Nemunai, kas savā lejtecē iezīmē Lietuvas un Krievijas robežu līdz pat Kuršu jomai.

Līdz šim Lietuvas un Krievijas sauszemes robežu iezīmēja tikai īpašas zīmes un 13 metrus plata kontroljosla.

Iespējas šāda žoga izbūvei pavērās pērn, kad tika pilnībā pabeigti 2011.gadā sāktie abu valstu robežas demarkācijas darbi.

Līdz šim Lietuva žogus cēlusi tikai gar Baltkrievijas robežu, bet to garums tikko pārsniedz 100 kilometrus, kamēr abu valstu robežas kopējais garums ir aptuveni 600 kilometru. Tur ierīkota arī moderna novērošanas sistēma, kas ļauj viegli atklāt robežpārkāpējus. Līdzīga sistēma uzmontēta arī posmā, kur Lietuva ar Krieviju robežojas pa Nemunas upi.

To, ka žogam gar Kaļiņingradas apgabala robežu būtu arī simboliska nozīme, uzsvērusi arī Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietniece Rasa Juknevičiene. «Šāds žogs neapturēs militāro tehniku, bet parādīs, ka mēs, cerot uz labākām attiecībām ar Krieviju, vienlaikus situāciju vērtējam reāli un darām visu, lai samazinātu iespējamos apdraudējumus no Krievijas puses,» viņa sacījusi.

Šīs komitejas deputāts Arvīds Anušausks savukārt paudis viedokli, ka Lietuvai savu robežu apsargāšanai būtu laiks sākt izmantot arī bezpilota lidaparātus, kā to jau dara Krievija un Baltkrievija.

Kā pastāstījis Lietuvas Valsts robežapsardzes dienesta Preventīvo pasākumu nodaļas priekšnieks Ģiedrjus Mišutis, pērn pār robežu ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu fiksēti 127 robežpārkāpumi, bet 2015.gadā - 215.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu