Polija paziņo par ieceri iegādāties pretraķešu sistēmu, helikopterus un iznīcinātājus

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Polija trešdien paziņojusi par ieceri iegādāties pretraķešu sistēmu, helikopterus un iznīcinātājus armijas spēku pastiprināšanai.

Varšavas paziņojums sakrīt ar NATO austrumu flanga nostiprināšanai nosūtīto ASV karavīru ierašanos Polijā.

Polijas mediji ziņo, ka armija gatavojas iegādāties aptuveni simts lietotas ASV gaisa spēku lidmašīnas.

Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs žurnālistiem Varšavā pavēstīja, ka «neizslēdz liela skaita iznīcinātāju F-16 iegādi», piebilstot, ka tas atkarīgs no nosacījumiem, ko izdosies panākt sarunās ar ASV.

Macerevičs pagājušā gada septembrī vērsās pie ASV uzņēmuma «Raytheon» par iespēju iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot». Vietējie mediji ziņoja, ka darījuma summa varētu būt aptuveni pieci miljardi eiro.

Polija arī atvēlēs aptuveni 230 miljonus eiro valsts kiberaizsardzības pastiprināšanai, sacīja ministrs.

Viņš apstiprināja, ka Polija arī aplūko piedāvājumus 16 armijas helikopteru iegādei no uzņēmumiem «Lockheed Martin», «Leonardo/Finmeccanica» un «Airbus».

Jau vēstīts, ka Polijā pagājušajā nedēļā ieradās amerikāņu karavīri, kas nosūtīti NATO austrumu flanga stiprināšanai, lai atturētu iespējamo Krievijas agresiju.

Šī ir pirmā reize, kad Rietumu bruņotie spēki tiek pastāvīgi izvietoti savulaik komunistiskās diktatūras jūgā bijušajās Austrumeiropas valstīs, un tas noticis 23 gadus pēc tam, kad pēdējais Krievijas okupācijas spēku karavīrs pameta Polijas teritoriju.

ASV bruņutanku brigāde Polijā un citās reģiona valstīs tiks izvietota uz rotācijas pamatiem, īstenojot operāciju «Atlantic Resolve».

Polijā dislocētās brigādes sastāvā būs aptuveni 3500 karavīru un vairāk nekā 1000 spēkratu, tostarp tanki «Abrams», kaujas mašīnas «Bradley» un pašgājējas haubices «Paladin».

Pēc 2014.gadā īstenotās Krimas aneksijas un iebrukuma Ukrainas kontinentālajā daļā, pieaugot bažām par Krievijas agresīvo ārpolitiku, NATO Varšavas samitā pagājušā gada jūlijā tika pieņemts lēmums rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs izvietot četrus starptautiskos bataljonus. Papildus ASV paziņoja, ka uz reģionu nosūtīs bruņutanku brigādi.

Tomēr jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par NATO un tuvināšanos Krievijai ir raisījuši bažas NATO austrumu valstīs.

Tramps intervijā Vācijas laikrakstam «Bild» raksturoja NATO kā novecojušu organizāciju.

«NATO ir problēmas. Tā ir novecojusi, jo tā tika iecerēta pirms daudziem, daudziem gadiem,» uzsvēra Tramps. Viņš arī atkārtoja pirmsvēlēšanu kampaņas laikā teikto, ka alianses dalībvalstis pietiekami daudz līdzekļu nevelta aizsardzībai, piebilstot, ka tas nav godīgi pret ASV.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu