Francijas prezidenta amata kandidāts: Eiropai vajadzīga jauna militārā alianse

LETA/AP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Francijas konservatīvo prezidenta amata kandidāts Fransuā Fijons paziņojis, ka Eiropai vajadzīga jauna militārā alianse kontinenta aizsargāšanai un cīņai ar islāma ekstrēmistiem.

(Papildināta pēc 9.rindkopas.)

Fijons savu plānu izklāstīja laikrakstiem «Le Monde» un «Frankfurter Allgemeine Zeitung» pirms pirmdien plānotās tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Fijons apsūdzēja ASV islāma ekstrēmistu draudu vairošanā un sacīja, ka jaunajam ASV prezidentam Donaldam Trampam ir «agresīvs diskurss», kuram jāliek Eiropai «pašorganizēties».

Fijons nepaskaidroja, kā jaunā alianse sadarbotos ar NATO, kuras nozīmīgumu apšaubījis Tramps.

Savukārt, jau ieradies Berlīnē, Fijons brīdināja, ka Krievija un ASV var panākt vienošanos, kura izslēgs Eiropas Savienību (ES), piebilstot, ka sankcijas pret Maskavu esot bezjēdzīgas.

Viņš gan atzina, ka sankciju atcelšanai nepieciešams kāds žests no Krievijas puses.

Tajā pašā laikā franču konservatīvo līderis paziņoja, ka arī Ukraina nedarot to, kas tai būtu jādara, lai nodrošinātu mieru.

«Esmu pārliecināts, ka ekonomiskās sankcijas ir pilnīgi neefektīvas,» pēc tikšanās ar Merkeli žurnālistiem atzina Fijons. «Mums jāatrod cits veids, kā runāt.»

«Nevēlos, ka Tramps runā ar Krieviju uz mūsu rēķina,» uzsvēra politiķis, piebilstot, ka iespējams iedomāties situāciju, kurā Tramps vienojas ar Maskavu ES aiz muguras.

Savukārt vēlāk uzstājoties ar runu Konrāda Adenauera fondā, kam ir cieša saikne ar Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU), Fijons izteicās, ka Eiropu nepieciešams «sapurināt», lai tā spētu reformēties, saskaroties ar jauniem globāliem draudiem vecajai pasaules kārtībai.

Viņš norādīja, ka eiropieši virs nevar stabilitāti un labklājību uztvert kā pašsaprotamas lietas.

«Desmitgadēm esam dzīvojuši mūžīga miera ilūzijā,» atzina franču politiķis, piebilstot, ka «realitāte ir nežēlīga» un ka arvien agresīvākā Krievija, tirdzniecības kara draudi starp ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas šķelšanās, šo ilūziju sagrāvusi.

«Šeit, Berlīnē, es aicinu Eiropu sapurināt. Mēs nedrīkstam turpināt kā līdz šim,» uzsvēra Fijons, norādot, ka nepieciešams «definēt mūsu prioritātes», tostarp ekonomikā un drošības politikā, kā arī pārvērtēt eiropiešu kopīgās vērtības.

«Pašreizējā situācijā, kurā mūsu Eiropai draud pazušana no starptautiskās skatuves, mūsu pienākums ir pieņemt lēmumus,» paziņoja iespējamais nākamais Francijas līderis.

Viņš norādīja, ka arī Eiropas pilsoņiem jāuzņemas sava atbildība par kontinenta vienotības saglabāšanu šajos nedrošajos laikos.

«Tā vietā, lai jautātu, ko Eiropa var darīt mūsu labā, mums sev jājautā, ko varam darīt tās labā,» uzsvēra Fijons, pārfrazējot slaveno kādreizējā ASV prezidenta Džona Kenedija 1961.gada izteicienu.

Viņš arī skarbi izteicās par islāma ekstrēmismu un imigrāciju, kas Francijas vēlēšanu kampaņā, iespējams, ir paši aktuālākie jautājumi.

«Ja mūsu Eiropas partneri neaizsargās robežas, kara kontekstā pret islāmistu totalitārismu Francija atjaunos īstu kontroli uz savām robežām,» piedraudēja franču konservatīvo līderis, kas, viesojoties Berlīnē, tikās arī ar Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu un finanšu ministru Volfgangu Šeibli.

Aptaujas liecina, ka pavasarī paredzētajās Francijas prezidenta vēlēšanās sacensība norisināsies starp Fijonu, galēji labējās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu un bijušo ekonomikas ministru sociālistu valdībā Emanuelu Makronu, kurš startē kā neatkarīgais kandidāts.

Šobrīd visticamākā ir iespēja, ka vēlēšanu otrajā kārtā sastapsies Fijons un Lepēna.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu