«Transparency International»: Daudzi ES politiķi kļūst par lobistiem

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Leta/AFP

Viena no vadošajām starptautiskajām korupcijas apkarošanas nevalstiskajām organizācijām «Transparency International» otrdien mudināja Eiropas Savienību (ES) cīnīties pret tā dēvēto virpuļdurvju fenomenu - bijušo amatpersonu pievienošanos lobija organizācijām -, kas ES kļuvis par izplatītu parādību.

Vairāk nekā puse pēdējās Eiropas Komisijas (EK) komisāru un teju trešdaļa no iepriekšējā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu pievienojušies ES lobistiem.

Plašu rezonansi izraisīja bijušā EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu pāriešana darbā ASV investīciju bankā «Goldman Sachs». Tomēr tendence, kad bijušie politiķi pāriet strādāt privātajā sektora, ir krietni plašāka.

«Mums ir nepieciešami noteikumi, lai novērstu interešu konfliktus un to, ka institūcijas sagrābj lobisti,» paziņojumā norādīja «Transparency International EU» pārstāvis Daniēls Freinds.

50% bijušo EK komisāru un 30% bijušo EP deputātu tagad strādā organizācijās, kas iekļautas ES lobija reģistrā, konstatēts «Transparency International» pētījumā.

Tā 57% ASV tehnoloģiju giganta «Google» akreditēto lobistu iepriekš strādājuši ES institūcijās.

Organizācijas pētījumā aplūkoti 27 EK komisāri un 485 EP deputāti, kas savus darbus pametuši pēc 2014.gada vēlēšanām.

«Nav iespējams izslēgt interešu konfliktu,» brīdināja korupcijas apkarotāji.

«Vissatraucošākās ir situācijas, kad ES augsta ranga lēmumu pieņēmēji pārceļas uz amatiem, kur viņi cenšas ietekmēt bijušos kolēģus vai savus darbiniekus, vai pievienojas organizācijām, kuras viņi iepriekš regulēja,» skaidroja organizācija.

Barrozu otrā termiņa komisāri tagad strādā tādos lielos uzņēmumos kā «Arcelor-Mittal», «Uber», «Bank of America» un «Volkswagen».

EK prezidents Žans Klods Junkers, reaģējot uz Barrozu skandālu, ierosināja pagarināt «atdzišanas periodu» no 18 mēnešiem uz trim gadiem un šajā posmā bijušajiem EK prezidentiem būtu jāinformē Brisele, ja viņi uzņemas jaunus darbus.

Šo periodu bijušajiem komisāriem Junkers ierosināja pagarināt no 18 mēnešiem uz diviem gadiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu