Francijas prezidenta amata kandidāts Emanuels Makrons sestdien komentēja savus pretrunīgi vērtētos izteikumus par Francijas koloniālo pagātni Alžīrijā.
Makrons komentē izteikumus par Francijas koloniālo pagātni Alžīrijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Alžīrija 132 gadus atradās Francijas varā, līdz 1962.gadā pēc asiņaina kara tai izdevās iegūt neatkarību. Alžīrijas valdība ir paziņojusi, ka konfliktā gāja bojā 1,5 miljoni alžīriešu.
Centriski noskaņotais Makrons, kurš vēlēšanās startēs kā neatkarīgais kandidāts, saskārās ar kritiku no labējā spārna oponentiem pēc tam, kad bija izteicies, ka Francijas vēsture Alžīrijā bija «noziegums pret cilvēci».
«Man ir žēl, ka es aizvainoju, sāpināju jūs,» sestdien Tulonā, Francijas dienvidos, paziņoja Makrons, reaģējot uz Alžīriju pēc tās neatkarības iegūšanas pametušo francūžu komentāriem.
«Tomēr mums ir jāskatās acīs šai kopīgajai, sarežģītajai pagātnei, ja mēs vēlamies iet uz priekšu un sadzīvot,» viņš piebilda, norādot uz Francija un Alžīrijas vēsturiskajām saitēm.
Apmēram 100 demonstranti pie ēkas, kur Makrons uzstājās izkliedza saukļus «Makrons, nodevība» un centās bloķēt ieeju ēkā.
Makrona izteikumus par Francijas koloniālo pagātni ir nosodījusi Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kā arī konservatīvo kandidāts Fransuā Fijons.
«Noziegumi pret cilvēci ir holokausts, genocīdi, verdzība,» Fijons norādīja laikrakstam «Le Figaro».
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7.maijā.
Saskaņā ar Francijas prezidenta vēlēšanu sistēmu gadījumā, ja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūst absolūtu balsu vairākumu, abi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti balotējas otrajā kārtā.
Daudzu sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka otrajā kārtā varētu iekļūt Makrons un Lepēna.