Kipras grieķu valdības pārstāvis trešdien paziņojis, ka kārtējā tikšanās starp grieķu un turku valdījumā esošo salas daļu līderiem ir atcelta.
Kārtējā Kipras grieķu un turku līderu tikšanās atcelta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valdības pārstāvis izteica nožēlu, ka turku pārvaldītās Kipras daļas prezidents Mustafa Akindži atteicies ierasties uz ceturtdien paredzēto tikšanos, par ko informējis ANO amatpersonas.
Kārtējais Akindži demaršs vēl vairāk mazinājis cerības uz 22 mēnešus ilgušā miera procesa veiksmīgu iznākumu.
Kā vēstīts, Akindži pirmdien paziņoja, ka ANO organizētajās salas atkalapvienošanās sarunās atgriezīsies tikai tad, ja grieķu pārvaldītās daļas prezidents Niks Anastasiads distancēsies no parlamenta lēmuma skolās atzīmēt gadadienu kopš 1950.gada referenduma par pievienošanos Grieķijai.
1950.gadā, vēl pirms Kipra atguva neatkarību no Lielbritānijas, absolūtais vairākums vēlētāju referendumā, kam gan nebija tiesiski saistošu seku, nobalsoja par apvienošanos ar Grieķiju, kas pazīstama kā «Enosis».
Kipras grieķu parlaments 10.februārī atbalstīja galēji labējās Nacionālās tautas frontes (ELAM) ierosinājumu, vidusskolās pieminēt referenduma gadadienu, iepazīstinot skolēnus ar šī notikuma vēsturi un izskaidrojot viņiem «Enosis» nozīmi.
ELAM kategoriski iebilst pret atkalapvienošanās sarunām ar Kipras turku daļu.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Kopš 2015.gada maija abu sadalītās Kipras daļu līderi atsākuši sarunas, kas lielā mērā balstījušās uz Akindži un Anastasiada personiskajiem kontaktiem.
Iepriekšējā starptautiskā sarunu kārta Ženēvā par salas atkalapvienošanos nonāca strupceļā, kad neizdevās pārvarēt domstarpības drošības jautājumā.
Kamēr Kipras grieķi un Atēnas uzstāj, ka vienošanos iespējams panākt vienīgi tad, ja no Kipras tiek izvākts Turcijas militārais kontingents, turki un Ankara uzstāj, ka Turcijas karaspēkam salā jāpaliek.
Arī īpašumu un teritoriālajos jautājumos domstarpības nav atrisinātas.