Zviedrijas premjerministrs vēlas ierobežot darbaspēka migrāciju

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: VESA MOILANEN / LEHTIKUVA

Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns piektdien paziņojis, ka vēlas ierobežot darbaspēka migrāciju, lai dotu darba iespējas pašu bezdarbniekiem, tostarp pēdējos gados uzņemtajiem patvēruma meklētājiem.

«Darbavietas, kas prasa nelielu vai nekādu izglītību, vispirms tiks aizpildītas ar bezdarbniekiem, kas jau ir valstī,» žurnālistiem Stokholmā paziņoja Levēns, kurš izklāstīja sociāldemokrātu programmu aprīlī gaidāmajam partijas kongresam, kur partija liks pamatus 2018.gada vēlēšanu kampaņai.

Zviedrija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz gandrīz desmit miljonus, 2014.gadā un 2015.gadā uzņēma 244 000 patvēruma meklētāju, kas ir lielākais skaits Eiropā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

«Ir nesaprātīgi, ka mums ir darbaspēka migrācija, kas sastāv no trauku mazgātājiem un restorānu darbiniekiem, ja mums ir spējīgi cilvēki, kuri ieradušies šeit kā bēgļi,» sacīja Levēns, uzsverot, ka visiem, kas var strādāt, būtu jāstrādā.

Premjerministrs norādīja, ka Zviedrijā pieejami 100 000 darbavietu un ir aptuveni 300 000 bezdarbnieku.

2016.gadā aptuveni 4% iedzīvotāju Zviedrijā vecumā no 15 līdz 29 gadiem bija vai nu bez darba vai neapmeklēja skolu, liecina oficiālie statistikas dati.

Zviedrija pagājušajā gadā piešķīra darba atļaujas vairāk nekā 12 000 cilvēku no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES). Tostarp aptuveni 4000 mazkvalificētu strādnieku, piemēram, viesmīļiem, apkopējiem un mehāniķiem.

Sociāldemokrāti vada mazākuma valdību, kurā pārstāvēta arī Zaļo partija, kas iebilst pret šo plānu, un tas, visticamāk, nozīmē, ka Zviedrija pirms 2018.gada vēlēšanām neierobežos darbaspēka migrāciju.

Gēteborgas Universitātes politoloģijas profesors Jonass Hinnfors uzskata, ka gadījumā, ja «zaļie» iespītēsies, valdībā var sākties krīze.

«Visticamāk, ka tas būs sociāldemokrātu vēlēšanu solījums, un tagad viņi nespiedīs «zaļos» piekrist,» sacīja Hinnfors.

Sociāldemokrātiem tradicionāli bijis daudz atbalstītāju strādnieku vidū, un Levēna komentāri tiek uzskatīti par mēģinājumu piesaistīt tos vēlētājus, kas sākuši pieslieties galēji labējai Zviedrijas demokrātu partijai.

Raidorganizācijas SVT aptauja, kas tika veikta no 23.janvāra līdz 19.februārim, liecina, ka Zviedrijas demokrāti ir trešā lielākā partija valstī aiz sociāldemokrātiem un konservatīvo Moderātu partijas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu