Igaunija vairs nekad nebūs viena, jo tās sabiedrotie un partneri bez jebkādiem nosacījumiem ir tai līdzās, ciena tās valodu un kultūru, tās tradīcijas un vēlmes, piektdien savā Igaunijas Neatkarības dienas uzrunā uzsvērusi prezidente Kersti Kaljulaida.
«Mūsdienu pasaulē šādi sabiedrotie ir īpaši svarīgi. Nevar teikt, ka pasaule būtu pilnīgi izļodzījusies, tomēr redzams, ka lietas, kas desmitiem gadu šķitušas pašsaprotamas, vairs tādas nav. Tādēļ tādām valstīm kā Igaunija ir jābūt īpaši modrām un stingri jāturas pie vērtībām, kas veido sabiedrības pamatus, kā arī pie starptautiskajām tiesībām, jārīkojas atbildīgi gan uz starptautiskās skatuves, gan kuluāros,» viņa sacījusi. «Īpaši uzsveru to šobrīd, kad līdz Igaunijas prezidentūrai Eiropas Savienībā palikušas 127 dienas.»
Kaljulaida atzinusi, ka pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā Igaunijas ārpolitika un drošības politika bijusi sekmīga. «Mūsu politiķi uzņēmušies starptautiskās saistības, un tās ir izpildītas, dažkārt arī uz iekšpolitiskās popularitātes rēķina, un tagad mēs redzam, cik tas ir svarīgi, - mums tiek apliecināts, ka nemierīgos laikos mēs netiksim atstāti vieni,» norādījusi prezidente, izteikdama pateicību visām Igaunijas valdībām, kas spējušas pieņemt sarežģītus lēmumus.
«25 gados mēs esam uzcēluši savu sapņu Igauniju, taču rītdienai ar to nepietiek. Tagad mums jāuzceļ sapņu Igaunija mūsu bērniem un mazbērniem. Mūsu valsts starp citām izceļas ar radošumu un elastību. Es saskatu veselu virkni attīstības iespēju, kas balstās uz jau sasniegto,» viņa uzsvērusi, vienlaikus norādot, ka tāda maza valsts kā Igaunija ģeopolitiski sarežģītos apstākļos nespētu funkcionēt, ja nebūtu demokrātiska.
Pēc Kaljulaidas teiktā, svarīgs demokrātijas pamats ir cilvēktiesības, bet vienlaikus Igaunijas konstitūcijā ietvertas tādas vērtības, kas vērstas uz igauņu valodas un kultūras saglabāšanu, jo citādi neatkarīgai Igaunijas Republikai nebūtu jēgas.
«Valoda un kultūra veido kultūrtelpu. Pievienojot ieražas un tradīcijas, mēs iegūstam savu tradīciju telpu, saliedētu vidi, un mums ir tiesības prasīt tās atzīšanu visiem, kas ierodas pie mums uz ilgāku laiku vai uz palikšanu. Par igauni var kļūt katrs, kas atzīst mūsu valodu, ieražas un vērtības. Viņš pats var uzskatīt sevi par igauni, un arī mēs viņu uzskatīsim par igauni,» viņa sacījusi.
Vienlaikus Igaunijas prezidente norādījusi, ka likumā var ierakstīt, kā kļūt par Igaunijas pilsoni, bet nevar ierakstīt, kā kļūt par Igaunijas tautas daļu. «Ja mēs mēģinātu tā rīkoties, mēs pārvērstos par totalitāru sabiedrību, kas tradīciju saglabāšanas vārdā iznīcinātu mūsu brīvības. Ne visu, ko mēs negribam redzēt savā tradīciju telpā, mēs varam aizliegt, jo tā mēs galu galā iznīcinātu pašu brīvību. Ne visus, kuri grib te dzīvot, mēs spētu padarīt par igauņiem. Tā mēs iznīcinātu pašu igauniskumu,» spriedusi Kaljulaida.
Pēc viņas teiktā, ir saprotams, ka lielum lielais vairākums igauņu daudz dedzīgāk nekā Rietumvalstu sabiedrība grib saglabāt savu tradīciju telpu nemainīgu un nav ar mieru dzīvot multikulturālā sabiedrībā, kur igauņu tradīcijām nebūtu lielāka nozīme kā citām.
«Valstis, kuras, mūsuprāt, zaudē identitāti jaunpienācēju dēļ, tomēr spējušas veiksmīgāk veidot vienotu lingvistisko telpu nekā mēs, lai gan nav piešķīrušas tik lielu nozīmi tradīciju telpas saglabāšanai. Iekļaušana valodas vidē sākas bērnudārzā un sākumskolā, ar dabisku sazināšanos starp bērniem un pieaugušajiem, nevis ar valodas instrukcijām,» izteikusies prezidente.
«Šeit dzīvojošo etnisko kopienu ieražas īpaši neatšķiras no mūsējām. Pasaulē ir tautas, kuru izpratne par sabiedrību ir radikāli atšķirīga. Tas nenozīmē, ka viņiem te nebūs vietas, vai nu viņi ierastos kā kara bēgļi, vai kā darba migranti. Mums jāspēj formulēt, ko mēs no viņiem gaidām, lai mēs kopā varētu pastāvēt kā Igaunijas sabiedrība,» viņa uzsvērusi.
Kā norādījusi Kaljulaida, tradīciju telpas saglabāšana nevar aprobežoties tikai ar valodas mācīšanu vai norādīšanu uz mūsu sabiedrības brīvībām. «Tas ir tikai minimālais nosacījums. Mūsu tradīciju telpu uztur mūsu pastāvīgā gatavība paturēt prātā tās vērtības, kas mums ir svarīgas. Sava loma savas tradīciju telpas nosargāšanā ir arī cieņai pret citu tradīcijām, bet vienīgi tiktāl, ciktāl viņi nesāk pārkāpt mūsu tradīciju telpu,» viņa uzsvērusi. «Mums jāspēj formulēt, kas ir mūsējais, igauniskais, un jāspēj prasmīgi to mācīt citiem.»
