Lietuvas nevalstiskās organizācijas atzinīgi vērtē ieceri pārcelt patvēruma meklētājus no Grieķijas, Itālijas un Turcijas nometnēm tieši uz pašvaldībām, nevis uz bēgļu uzņemšanas centru Jonavas rajona Ruklā, taču neuzskata par reālām iespējas izpildīt Eiropas Savienības (ES) noteikto patvēruma meklētāju un bēgļu kvotu.
Kā izteicās Viļņas arhidiecēzes labdarības organizācijas «Caritas» pārstāve Ilma Skuodiene, kas koordinē bēgļu uzņemšanu Viļņā, šobrīd norisinās diskusija, vai iespējams saīsināt no trim mēnešiem līdz divām nedēļām termiņu, kurā pārceltajām personām jāpiešķir pagaidu aizsardzība vai bēgļa statuss.
Taču ir daudz citu faktoru, kuru dēļ Lietuva līdz šā gada beigām nepaspēs uzņemt paredzētos 1105 bēgļus un patvēruma meklētājus.
«Mēs runājam par pilotprojektu, kad atļaujas tiktu izdotas divu nedēļu laikā. Tas varētu attaisnoties, bet, manuprāt, ir skaidrs, ka līdz gadu mijai nebūs reāli izpildīt pārējo kvotu - uzņemt vēl gandrīz 850 personas. Iedomājieties, kādu slodzi tas nozīmētu gan Migrācijas departamentam, gan Ruklai, ja daļa no viņiem vēl piedalīsies pirmējās integrācijas programmā, ņemot vērā, ka īpaši neaizsargātus cilvēkus nevarēs tiešā veidā integrēt pašvaldībās. Slodze būs arī nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām,» atzinusi Skuodiene.
Pēc viņas teiktā, pilotprojektā, kam jāsākas no marta, visticamāk, piedalīsies tikai trīs lielākās Lietuvas pilsētas - Viļņa, Kauņa un Klaipēda, kurās par dažu ģimeņu integrāciju rūpēsies «Caritas» un Sarkanais Krusts.
Tāpat kā līdz šim, nevalstiskajām organizācijām būs jāuzņemas galvenā slodze - tās būs atbildīgas par valodas mācīšanu patvēruma meklētājiem, palīdzēs viņiem atrast mājokli un darbu, savukārt pašvaldībām būs jānodrošina viņiem sociālie un izglītības pakalpojumi.
Pildot ES programmu, Lietuvai līdz šā gada nogalei jāuzņem kopumā 1105 patvēruma meklētāji un bēgļi. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem vairāk nekā gada laikā no Grieķijas un Turcijas uz Lietuvu pārcelti 254 patvēruma meklētāji no Tuvajiem Austrumiem, taču Lietuvā palikusi tikai trešā daļa no viņiem - 142 patvēruma meklētāji jau devušies uz citām ES valstīm.
«Līdz šim bijis grūti pierunāt cilvēkus pārcelties uz pilsētām. Lielākā daļa tomēr bija pieņēmuši lēmumu doties projām (..). Tiem, kuri izlemj palikt, izaicinājums ir atrast mājokli, bet, ja tās būs divas trīs ģimenes, mēneša laikā tam vajadzētu izdoties,» spriedusi Skuodiene.
Pēc viņas teiktā, saskaņā ar jauno modeli pagaidām tiek plānots atbraukušās ģimenes nodrošināt ar mājokli vismaz uz trim mēnešiem.
Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrs Lins Kukuraitis aģentūrai BNS sacījis, ka no marta uz pašvaldībām tieši no nometnēm plānots pārcelt ne vairāk kā sešas ģimenes.
