Pagājušajā nedēļā pēc spēcīgām vētrām sabrucis un tūristiem uz visiem laikiem zudis viens no krāšņākajiem Maltas dabas pieminekļiem - populārais klinšu veidojums, ko dēvēja par «Azūra logu». Interneta žurnāls «Time» apkopojis vēl 10 apbrīnojamus dabas objektus, kuru eksistence ir apdraudēta, tāpēc, ja vēlies tos aplūkot, pirms tie pazuduši no zemes virsas, pasteidzies!
Lielākais koraļu rifs pasaulē, kas plešas vairāk nekā 344 400 kvadrātkilometru platībā, jau izsenis ir bijis tūristu magnēts. Tiesa, pieaugošās vides problēmas jau gadiem pakļāvušas šo krāšņo Austrālijas dabas veidojumu erozijai. Pieaugošā okeāna ūdens temperatūra un piesārņojuma ieplūšana varētu iznīcināt šo brīnumu tuvāko 100 gadu laikā.
Itālijas pilsēta, kas izsenis savu burvīgo kanālu dēļ ir izslavēta kā viena no romantiskākajām pasaules pilsētām, ir pakļauta bojāejai. Pilsētas kanāli jau sen appludina ēkas, savukārt pieaugošie ikgadējie plūdi varētu Venēciju padarīt neapdzīvojamu līdz šā gadsimta beigām.
Savulaik Montānas štata nacionālais parks bija «mājvieta» vairāk nekā 150 ledājiem, taču nu tajā palikuši vien mazāk par 25. Straujās klimata pārmaiņas līdz 2030. gadam varētu šo skaitu samazināt līdz nullei, kas būtiski izjauktu parka ekosistēmu.
Salu grupa un zemākā valsts pasaulē, kas vidēji atrodas vien 2 metrus virs jūras līmeņa, varētu pilnībā pazust zem ūdens tuvāko 100 gadu laikā, ja ūdens līmenis turpinās celties. Risks ir kļuvis tik liels, ka Maldīvu valdība ir iegādājusies zemi citās valstīs, kur izvietot savus pilsoņus.
Tropu paradīzes esence Seišelu salas sastāv no aptuveni 115 salām Indijas okeānā. Salas ir mājvieta ne tikai 90 tūkstošiem iedzīvotāju, bet arī vairāku luksusa atpūtas kompleksu atrašanās vieta. Taču pludmaļu erozijas un izmirstošo koraļļu rifu dēļ salas ir briesmās. Daži eksperti paredz, ka 50-100 gadu laikā viss arhipelāgs varētu applūst.
Kalni, kas ir viens no populārākajiem slēpošanas reģioniem pasaulē, ir pakļauti klimata pārmaiņām. Aptuveni 3% no Alpu ledājiem ik gadu pazūd, tāpēc eksperti uzskata, ka līdz 2050. gadam ledāji varētu izzust pilnībā.
Ar savām smilšainajām pludmalēm un smilšakmens klintīm Magdalēnas salas, kas atrodas Kvebekā, Kanādā, vilināt vilina atpūtniekus. Taču šo arhipelāgu regulāri posta spēcīgie vēji, un, neskatoties uz ledus sienu, kas aiztur negantākos postījumus, ik gadu salas krasta līnija erodē vidēji par 1 metru. Ja eksperti nekļūdās un ledus tuvāko 75 gadu laikā izkusīs, salas krasti pret reģiona vētrām būs pavisam neaizsargāti.
Aļaskas tundra ir viena no raksturīgākajām Amerikas ziemeļu īpatnībām, taču klimata pārmaiņas ir izraisījušas reģiona mūžīgā sasaluma kušanu, kas ne tikai kaitē infrastruktūrai, bet arī dramatiski maina pašreizējo ekosistēmu.
Populārākais Ziemeļamerikas ledājs, kas atrodas Kanādā, plešas teju 6 kvadrātkilometru platībā, taču pēdējos 125 gadus tas pamazām kūst. Eksperti uzskata, ka šobrīd tas sarūk ar vislielāko ātrumu, zaudējot līdz pat 3 metriem gadā.
Senā un sāļā Nāves jūra ir gan tūrisma, gan arī dziedniecības objekts, taču pēdējo 40 gadu laikā šī jūra, kas patiesībā ir ezers, ir samazinājusies par trešdaļu. Eksperti uzskata, ka Nāves jūra varētu pazust tuvāko 50 gadu laikā, un vainīgas kaimiņvalstis, kas ņem ūdeni no Jordānas upes (tas ir ezera vienīgais ūdens avots).
