Sīrijas galvaspilsētas Damaskas bērnu slimnīcas vēža nodaļā ārsti saskārušies ar kritisku specializētu medikamentu trūkumu, lai ārstētu visjaunākos pacientus, turklāt tas nav tikai Sīrijas pilsoņkara izraisītā haosa dēļ.
Ar vēzi slimie bērni kara plosītajā Sīrijā cieš no medikamentu trūkuma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vietējās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvji stipri ierobežotajā farmācijas importā vaino arī Rietumu sankcijas, lai gan medicīnas preces lielā mērā ir atbrīvotas no ASV un Eiropas Savienības (ES) uzspiestajiem pasākumiem.
Sešus gadus ilgais konflikts novedis Sīrijas veselības aprūpi, kas iepriekš bija viena no labākajām Tuvajos Austrumos, teju līdz sabrukumam. Šobrīd funkcionējošas ir mazāk nekā puse valsts slimnīcu, raksta aģentūra «Reuters».
Valdības finansējuma samazinājums veselības aprūpei valstī, kas ir iesaistījusies ārkārtīgi dārgā karā, krass Sīrijas valūtas vērtības kritums un sankciju netiešās ietekmes – tas viss kopā padziļina to pacientu, kuriem nepieciešami ārvalstu medikamenti, nožēlojamo stāvokli.
Pirms konflikta Sīrija saražoja 90% nepieciešamo medikamentu, taču pretvēža zāles tika importētas.
Elizabete Hofa, PVO pārstāve Sīrijā, apgalvo, ka medikamentu imports kopš kara sākšanās 2011. gadā ir ierobežots valdības veselības aprūpes sistēmas budžeta apgriešanas dēļ, kā arī tam klāt nāk 90% Sīrijas mārciņas vērtības kritums, kas dažus no medikamentiem ir padarījis pārmērīgi dārgus.
Tomēr naudas trūkums nav vienīgais iemesls. «Ekonomiskās sankcijas stipri ietekmējušas konkrētu medikamentu, tai skaitā pretvēža zāļu iepirkumus,» atklāj Hofa. Sankcijas nepieļauj daudzu starptautisko farmakoloģisko kompāniju sadarbību ar Sīrijas varasiestādēm, kā arī kavē ārvalstu banku norēķinus par iegādātajām zālēm.
ASV un ES ir ieviesušas virkni pasākumu, kas attiecas gan uz valdību, gan arī uz dažiem no daudzajiem bruņotajiem grupējumiem, kas darbojas valstī.
Vašingtona ASV un to pilsoņiem ir aizliegusi preču un pakalpojumu eksportu un tirdzniecību uz Sīriju. ES ir noteikusi ceļošanas aizliegumu, līdzekļu iesaldēšanu un ieroču embargo, kā arīdzan sankcijas, kam ir finansiālas saistības ar Sīrijas iestādēm, kas pērk naftu un gāzi no valsts vai investē tās enerģētikas industrijā.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads sankcijas daļēji vaino daudzu sīriešu padarīšanā par bēgļiem, kas dodas uz Eiropu.
PVO nepieciešamos medikamentus un medicīnas aprīkojumu Sīrijā iepērk no apstiprinātiem avotiem Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā, taču tas situāciju neatrisina. Līdztekus pretvēža medikamentiem ir kritisks insulīna, anestēzijas, specifisku antibiotiku, serumu, intravenozo šķidrumu, vakcīnu u.c. trūkums.
Turklāt kara dēļ slēgtās Alepo un Lādikījas slimnīcas ir iemesls, kāpēc Damaskā ik nedēļu ierodas aptuveni 200 bērnu, lai saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Pieprasījuma milzīgais apmērs par 15-20 dienām kavē ārstēšanu dučiem slimu bērnu, tādējādi ietekmējot viņu izredzes izveseļoties un zāļu iedarbību.