Tieši pirms gada spēkā stājās vienošanās starp Turciju un Eiropas Savienību (ES) par migrācijas ierobežošanu.
Gadu pēc vienošanās ar Turciju ES aizvien cīnās ar migrācijas sērgu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina statistikas dati, kopš vienošanās vairāk migrantu paliek Turcijā - aptuveni 2,9 miljoni sīriešu un simtiem tūkstošu afgāņu un irākiešu tur apmetušies uz dzīvi. Apmēram 10% mīt nometnēs; lielākā daļa dzīvo Stambulā vai dienvidaustrumu pilsētās netālu no Sīrijas robežas. Turcijā šobrīd ir lielākā globālā bēgļu populācija, ziņo «The Economist».
Migrantu likteņi ir dažādi. Daudzi Turcijā cenšas sākt jaunu dzīvi. Sakarā ar Turcijas pievienošanos 1951. gada 28.jūlija Konvencijai par bēgļa statusu tikai tie eiropieši, kuri bēg no kara vai vajāšanas, tiek uzskatīti par bēgļiem; šiem 2,9 miljoniem ir piedāvāta īstermiņa aizsardzība. Kopš 2016. gada janvāra sīriešiem ir kļuvis vieglāk saņemt darba atļaujas, taču tikai 10 000 tās ir ieguvuši.
«Daudzas migrantu patversmes ir pārpildītas,» saka Metins Korabotirs, Patvēruma un migrācijas pētniecības centra direktors. Lai arī aptuveni pusmiljons bēgļu bērnu ir nosūtīti uz skolām, teju tikpat daudz skolu neapmeklē. Bērnu darbaspēka izmantošana un bērnu laulības nav retums.
Tomēr Turcijā dažos aspektos bēgļiem klājas labāk nekā citur ES. Katram Sīrijas bēglim tiek piešķirta pagaidu «viesa karte» un bezmaksas pieeja valsts veselības aprūpei. Vienošanās paredz, ka ES kā atbalstu piešķir 3 miljardus eiro. 750 miljoni jau ir izmaksāti. Vēl trīs miljardi ir apsolīti. ES ir arī palielinājusi juridisko pārvietošanu – kopš darījums stājies spēkā, 3565 sīriešu bēgļi ir devušies uz citām ES valstīm.
Tiesa, otrā Egejas jūras pusē situācija gan nav tik veiksmīga. Grieķijai un ES valstīm vajadzēja tikt galā ar apturēto migrantu plūsmu.
«Šodien Grieķijas salās nevajadzētu būt vairāk par saujiņu patvēruma meklētāju,» saka Džeralds Knauss, Eiropas stabilitātes iniciatīvas pārstāvis. Tā vietā 62 000 vēl atrodas Grieķijā, bet 13 000 uzturas salās – pārpildītās, noplukušās nometnēs.
Kad «jaunpienācēju» skaits nokritās, ES politiķi ieslīga pašapmierinātībā, uzskata Knauss. Grieķijas neatliekamā palīdzība tika palielināta par 357 miljoniem eiro, no kuriem 70 miljoni ir saskaņā ar ES-Turcijas vienošanos. Taču Grieķijas patvēruma sistēma vēl aizvien ir gausa. Temps, kādā noraidītie pretendenti tiek nosūtīti atpakaļ uz Turciju, kopš vienošanās stāšanās spēkā patiesībā ir nokrities.
Ar līdzīgām problēmām saskaras arīdzan Rietumbalkāni. Aptuveni 7000 patvēruma meklētāju ir iesprostoti Serbijā, no kuriem apmēram 1000 uzturas pamestās noliktavās blakus Belgradas galvenajai dzelzceļa stacijai. Šajās pagaidu nometnēs nav ne ūdens, ne elektrības. Lai sasildītos, migranti dedzina dažādus dzelzceļa atkritumus, radot smacējošu smirdoņu. Savukārt citi guļ pamestās automašīnās, kuras noblīvē ar segām.
Šādi apstākļi ir apkaunojoši. Tāpat kā ES hronika par bēgļu pārvietošanu no Grieķijas uz citām ES dalībvalstīm. No 2017. gada janvāra līdz 2015. gada septembrim tika pārvietoti vien 7280 cilvēki. 2015. gadā uzstādītais mērķis bija divu gadu laikā pārvietot vairāk nekā 63 000.