Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja nākamtrešdien, 29. martā oficiāli paziņos Eiropas Savienībai (ES) par izstāšanos, ziņo BBC. Tādējādi Lielbritānija kļūs par pirmo valsti ES vēsturē, kas labprātīgi no tās izstājusies.
Meja oficiāli iedarbinās Brexit procesu; izstāšanās paredzēta 2019. gada martā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šāds solis sperts deviņus mēnešus pēc referenduma, kurā 51,9% nobalsoja par izstāšanos no ES.
Ja viss noritēs saskaņā ar divu gadu pārrunām, kas noteiktas oficiālajā grafikā, izstāšanās paredzēta 2019. gada martā.
Šī paziņojuma dēļ BBC mājaslapa «nebija pieejama uz pāris minūtēm».
Plānots, ka Meja nāks klajā ar paziņojumu Pārstāvju palātai pēc tam, kad tiks iedarbināts 50. pants.
Pēc 50. panta iedarbināšanas tiek sagaidīts, ka atlikušās 27 ES dalībvalstis vienosies par noteikumiem un 48 stundu laikā sniegs sākotnējo atbildi.
«Brexit» ministrs Deivids Deiviss atklāj, ka Apvienotā Karaliste nu atrodas «uz sliekšņa vienām no nozīmīgākajām šīs paaudzes valsts pārrunām.»
«Valdībai mērķi ir skaidri,» viņš piebilda. «Darījums, kas ir izdevīgs visām Apvienotās Karalistes nācijām un reģioniem un visai Eiropai – jauna, pozitīva partnerība starp Apvienoto Karalisti un mūsu draugiem un sabiedrotajiem ES.»
Kā atbildi uz šiem jaunumiem Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paziņoja, ka 48 stundu laikā pēc 50. panta iedarbināšanas viņš 27 ES dalībvalstīm prezentēs pirmās Brexit vadlīnijas.
Within 48 hours of the UK triggering Article 50, I will present the draft #Brexit guidelines to the EU27 Member States.— Donald Tusk (@eucopresident) March 20, 2017
«Šai pusē viss ir gatavs,» reaģējot uz Londonas paziņojumu, pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera preses pārstāvis.
«Jā, mēs tikām informēti iepriekš. Mēs esam gatavi sākt sarunas. Mēs gaidām vēstuli. Tagad mēs zinām, ka tā pienāks 29.martā,» viņš piebilda.
Tomēr avoti ES atklāja, ka pašas sarunas vēl nesāksies sešas līdz astoņas nedēļas.
Pārējo ES valstu līderiem vispirms vēl jāsapulcējas uz samitu, lai apstiprinātu vadlīnijas. Amatpersonas pieļauj, ka tas varētu notikt maija sākumā.
Un tikai pēc tam EK oficiāli rekomendēs atklāt «Breksita» sarunas, norādīja Junkera preses pārstāvis.
Vadlīnijas apstiprinās visas bloka valstis, izņemot Lielbritāniju, sniedzot EK «Breksita» sarunvedējam Mišelam Barnjē mandātu patiešām sākt sarunas.
Karaliene Elizabete II pagājušoceturtdien oficiāli apstiprināja likumu, kas pilnvaro Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju sākt sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Pārstāvju palātas spīkers Džons Berkovs parlamentā pavēstīja par karalienes akceptu, kas izraisīja valdošās Konservatīvās partijas likumdevēju sajūsmu.
Karalienes paraksts uz likumprojekta ļauj Mejai jebkurā brīdī iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, sākot divus gadus ilgo izstāšanās procesu. Lielbritānijas parlaments likumprojektu atbalstīja jau pirmdien.
Meja ir paziņojusi, ka līdz marta beigām nosūtīs vēstuli Eiropadomei, informējot bloka līderus par Lielbritānijas izstāšanos no ES
Meja arī pavēstīja, ka informēs parlamentu par to, ka ir iedarbinājusi 50.pantu. Sākotnējā reakcija no Eiropas Komisijas (EK) ir gaidāma 48 stundu laikā.
Nopietnas sarunas gan nav gaidāmas vēl vairākas nedēļas vai mēnešus, jo abām pusēm būs jāsagatavojas.
Sākotnēji tika prognozēts, ka Meja jau šonedēļ iedarbinās 50.pantu, tomēr šo plānu varētu būt mainījusi Skotijas premjerministres Nikolas Stērdženas pirmdien izteiktā prasība rīkot jaunu neatkarības referendumu Skotijā.
ES referenduma kampaņas laikā britu tabloīds «The Sun», atsaucoties uz anonīmu avotu, vēstīja, ka Elizabete II ir «Breksita» atbalstītāja, tomēr Bekingemas pils šādas ziņas noliedza.