Spānija centusies atrunāt Katalonijas neatkarības atbalstītājvalstis; arī Latviju

Margaljo saka, ka esot pastāvējušas slepenas vienošanās un «neviens nezina, ko mēs šobrīd esam parādā daudziem cilvēkiem par viņu pieņemtajiem lēmumiem,» raksta Katalonijas ziņu portāls «VilaWeb». Ar šādu paziņojumu viņš nāca klajā 22. martā televīzijas kanāla «13TV» raidījumā «El Cascabel».

«Tas mums prasīja daudz darba. Es Baltijas valstīs esmu bijis četras reizes. Mums nav konkrētu ekonomisku interešu, bet mūs vienojošie elementi ir neatkarības jautājums. Katalonijas Via Catalana un Baltijas ceļš. Cik reižu es biju Kanādā un Vatikānā, es vairs neatceros…»

Par kādām «pūlēm» Margaljo runā?

Specifiskākais paziņojums esot nācis no toreizējā premjerministra Deivida Kamerona, kurš sacījis, ka neatkarīga Katalonija «vairs nebūtu daļa no Eiropas Savienības, un tai vajadzētu stāties kandidātvalstu rindā». Baraks Obama izteicies, ka «ASV vēlas spēcīgu un vienotu Spāniju», savukārt Angela Merkele paudusi, ka «ES līgumi garantē dalībvalstu integritāti un suverenitāti» un «ir jāievēro nacionālie un starptautiskie tiesību akti».

Margaljo arī atklāj, ka starp Kataloniju un Baltijas valstīm saistībā ar Katalonijas neatkarības atbalstīšanu ir bijuši «diplomātiskas spriedzes precedenti». Bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis 2013. gadā ACN ziņu aģentūrai dažas dienas pēc Via Catalana izteicies, ka Latvija atzītu neatkarīgu Kataloniju, ja process tiktu veikts likumīgi. Savukārt Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs pauda viedokli, ka Katalonijai «ir tiesības uz pašnoteikšanos».

Rezultātā Margaljo izsauca Latvijas un Lietuvas vēstniekus uz konsultāciju Madridē, lai panāktu, ka abu valstu amatpersonas mainītu savus paziņojumus. Abu valstu diplomāti sākotnēji sacīja, ka ir pārprasti, taču Latvijas premjerministrs esot «domājis tieši to, ko teicis».

Aģentūrai BNS Dombrovskis šo gadījumu komentēja šādi: «Ja process ir leģitīms, es teorētiski teiktu, ka kādēļ gan ne». Latvijas premjers uzsvēra, ka pagaidām valsts «nav formulējusi oficiālo ārpolitikas pozīciju», vai oficiāli pieņemt jaunu valsti, kas neatkarību iegūst Eiropas Savienības robežās.

Katalāņiem Dombrovskis ieteica «izvērtēt iespējas», kā veiksmīgi risināt savas prasības par neatkarības iegūšanu no Spānijas, kuras centrālā valdība atsaka referendumu par šo jautājumu.

Lai gan izskan aicinājumu Katalonijai pasludināt vienpusēju neatkarību, Dombrovskis atgādināja, ka «tas būs sarežģītāk», lai gan viņš pieļāva, ka arī tam varētu būt panākumi.

Kā raksta «VilaWeb», tad šābrīža Eiropas Komisijas viceprezidents Dombrovskis «par saviem vārdiem pēc tam samaksāja».

Žurnālā «Interviú» tika publicēts neslavu ceļošs raksts, kurā uz šķietama policijas ziņojuma pamata tika atklāts, ka Dombrovskis par neatkarības atbalstīšanu saņēmis naudu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo neslavas celšanu noliedza.

KNAB pārbaudē nekonstatēja, ka Dombrovskis būtu saņēmis miljoniem eiro lielu kukuli par atbalsta paušanu Katalonijas neatkarībai.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša, biroja veiktās pārbaudes laikā nav gūts apstiprinājums tam, ka medijos publiskotā informācija atbilst patiesībai, kā arī nav konstatēts iemesls un pamats kriminālprocesa uzsākšanai.

Lūgts komentēt žurnālā pausto informāciju, Dombrovskis skaidroja, ka Spānijas iknedēļas erotiskajā tenku žurnālā «Interviú» publicētie apgalvojumi ir absurdi un nepatiesi.

Arī bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks ir noliedzis paziņojumus, ka Spānija citām valstīm būtu ko parādā par Katalonijas neatkarības iegūšanas neatbalstīšanu.

Savā «Twitter» kontā Pabriks dalījās ar minēto «VilaWeb» pulikāciju, sakot: «Ja slepenas vienošanās arī eksistē, tad tām nav ilgs mūžs, jo nav morāla satvara.»

Secret agreements if exist are short lived as rule since missing moral backbone. https://t.co/2i7GrIbQRC— Artis Pabriks (@Pabriks) March 23, 2017