Francijas galēji labējās «Nacionālās frontes» (FN) līdere un prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna pirmdien paziņoja, ka viņai četras nedēļas pirms vēlēšanām nav izdevies savākt visu kampaņai nepieciešamo finansējumu.
Lepēna žēlojas par kampaņas finansējuma trūkumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa arī atkārtoti norādīja, ka Francijas bankas atsakās aizdot viņai naudu.
Radiostacijā «Europe 1» Lepēna, kura pagājušajā nedēļā apmeklēja Maskavu, uzsvēra, ka viņa nav saņēmusi nekādu finansiālu palīdzību no Krievijas vai tās finanšu institūcijām.
Politiķe gan atklāja, ka ir centusies saņemt aizdevumu no ārvalstu bankas.
«Man nākas to darīt,» viņa uzsvēra.
«Man tiek liegts aizņemties no Francijas bankām, tagad man tiek teikts neaizņemties no ārvalstu bankas. Ko tad man darīt? (..) Francijas bankas ir aizdevušas visiem prezidenta amata kandidātiem, izņemot mani,» paziņoja Lepēna.
Lepēna pagājušajā nedēļā deklarēja divus kampaņas aizņēmumus sešu miljonu eiro apmērā. Naudu esot aizdevusi politiķes tēva un FN dibinātāja Žana Marī Lepēna firma «Cotelec».
2014.gadā FN saņēma deviņu miljonu eiro aizdevumu no Pirmās Čehijas-Krievijas bankas, radot bažas, Kremlis varētu mēģināt ietekmēt Francijas vēlēšanas.
FN šādu soli skaidroja ar to, ka Francijas bankas atteikušās partijai izsniegt aizdevumu.
Kā ziņots, kopumā startam cīņā par Elizejas pili reģistrēti 11 kandidāti.
Vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, un divi kandidāti, kas tajā iegūs visvairāk balsu, aci pret aci sastapsies balsošanas otrajā kārtā 7.maijā.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pirmajā kārtā centriski noskaņotais Emanuels Makrons un Lepēna gūtu līdzīgu atbalstu, bet pārējie kandidāti ievērojami atpaliek. Otrajā kārtā aptaujas sola pārliecinošu Makrona uzvaru pār Lepēnu.