Armēnijā notiek parlamenta vēlēšanas

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Armēnijā 2. aprīlī notiek parlamenta vēlēšanas, kas būs pirmās, kopš pārejas uz parlamentāru pārvaldes formu un mažoritārās sistēmas nomaiņas ar proporcionālo pārstāvniecību. Rietumi uz šīm vēlēšanām raugās kā uz Armēnijas demokrātijas pārbaudījumu un jau pauduši bažas par opozīcijas apgalvojumiem, ka valdība gatavojas sagrozīt vēlēšanu rezultātus.

Eiropas Savienības (ES) delegācija Armēnijā un ASV vēstniecība kopīgā paziņojumā trešdien pauda bažas par iespējamo vēlētāju iebiedēšanu, balsu pirkšanu un valsts resursu sistemātisku izmantošanu, lai palīdzētu konkrētām partijām.

Pastāv bažas arī par iespējamo vardarbību, ņemot vērā protestus, kas izcēlās pēc 2008.gada prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja prokrieviskais kandidāts Seržs Sargsjans. Policijas un opozīcijas atbalstītāju sadursmēs toreiz dzīvību zaudēja desmit cilvēki.

Taču šogad pati Erevāna cer uz paraugvēlēšanām, lai ievēlētu parlamentu, kam sabiedrība uzticas, šomēnes intervijā ziņu aģentūrai AFP norādīja Sargsjans. Viņš sacīja, ka valdība «pielikusi milzīgas pūles», lai vēlēšanas noritētu bez problēmām.

Šīs būs pirmās vēlēšanas pēc konstitucionālajām reformām, ko opozīcija uzskata par Sargsjana mēģinājumu paturēt pie varas valdošo Republikāņu pariju un saglabāt savas līderpozīcijas.

Saskaņā ar konstitucionālajām reformām, kas 2015.gada decembrī tika apstiprinātas referendumā, pēc 2018.gada, kad beigsies Sargsjana otrais pilnvaru termiņš, prezidenta amats turpmāk būs pamatā ceremoniāls.

Opozīcija uzskata, ka labojumu mērķis ir ļaut prezidentam Sargsjanam paturēt varu kā premjeram pēc 2018.gada.

62 gadus vecais Sargsjans vada Dienvidkaukāza valsti ar 2,9 miljoniem iedzīvotāju kopš 2008.gada. Viņš uzvarēja arī 2013.gadā, izcīnot otro prezidentūras termiņu.

Sargsjans opozīcijas pārmetumus noliedzis, paziņojot, ka labojumi ir «Armēnijas demokrātiskā procesa sastāvdaļa» un dos lielāku varu opozīcijai.

Prezidents intervijā AFP sacīja, ka pēc sava otrā termiņa beigām paliks aktīvs un ļāva noprast, ka turpinās ietekmēt Armēnijas politiku kā Republikāņu partijas līderis.

«Esot lielas politiskās partijas līderim, atbildības un pienākumu apmērs pieaug,» sacīja Sargsjans.

Analītiķi prognozē, ka parlamenta vēlēšanās notiks sīva cīņa starp valdošo partiju un opozīcijas partiju koalīciju, ko vada viens no Armēnijas bagātākajiem uzņēmējiem Gagiks Carukjans.

«Republikāņu partija un Carukjana koalīcija visticamāk izcīnīs lauvas tiesu jaunajā parlamentā - vairāk nekā 80%,» prognozē Armēnijas Socioloģijas asociācijas pārstāvis, piebilstot, ka abas partijas priekšvēlēšanu kampaņās devušas populistiskus solījumus, piemēram, palielināt darbavietu skaitu, kā arī paaugstināt algas un pensijas.

Armēnijā aptuveni 30% cilvēku dzīvo zem oficiāli noteiktā nabadzības sliekšņa.

Pārmetot valdībai nabadzības un korupcijas pieļaušanu, Carukjans solījis samazināt tarifus dabasgāzei un ievērojami paaugstināt algas valsts sektorā un pensijas.

Parlamenta vēlēšanās kopumā piedalīsies piecas partijas un četri vēlēšanu bloki, kas cīnīsies par 101 deputāta vietu.

Vēlēšanu norisei sekos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu