Kara noziegumu dokumenti ar pierādījumiem par holokausta nāves nometnēm, kuri tika slepeni izvesti no Austrumeiropas, šonedēļ pirmo reizi nonāks atklātībā plašākai publikai.
Slepeni dokumenti: sabiedrotie zinājuši par holokaustu, bet to ignorējuši
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz šim nepieejamais ANO kara noziegumu komisijas arhīvs no 1943. gada būs pieejams Vīnes bibliotēkas (Londona) tiešsaistes katalogā, raksta Lielbritānijas medijs «The Guardian».
Dokumenti pierāda, ka dažas no pirmajām prasībām pēc taisnīguma nāca no valstīm, kurās bija iebrukts, piemēram, Polijas un Ķīnas, nevis no Lielbritānijas, ASV un Krievijas, kuras sākotnēji koordinēja pēckara Nirnbergas prāvas.
Arhīvu un ANO kara noziegumu komisiju slēdza četrdesmito gadu beigās, kad Rietumvācija kļuva par izšķirošo sabiedroto aukstā kara sākšanā, un dokumentu izmantošanu veiksmīgi aizliedza. Ap to pašu laiku daudziem notiesātajiem nacistiem tika piešķirta priekšlaicīga atbrīvošana pēc tam, kad antikomunistiskais ASV senators Džozefs Makartijs lobēja kara noziegumu izmeklēšanas izbeigšanu.
1943. gada martā Vinstona Čērčila Kara kabineta ministrs Vikonts Kranborns apgalvojis, ka ebrejus nevajadzētu uzskatīt par īpašu gadījumu un ka Britu impērija jau ir pārāk pilna ar bēgļiem, lai piedāvātu vietu vēl kādiem, raksta «The Independent».
Pieeja milzīgajam daudzumam apsūdzību un pierādījumu sakrīt ar vēl vienas nozīmīgas publikācijas nākšanu klajā. «Human Rights After Hitler: The Lost History of Prosecuting Axis War Crimes» ir pētnieka Dana Pleša vairāku gadu desmitu darbs.
«Lielvaras par ebreju masu slepkavībām uzzināja divarpus gadus pirms oficiāli tas kļuva zināms pārējai pasaulei. Tika pieņemts, ka viņi par tām uzzināja, kad atklāja koncentrācijas nometnes, taču publiski tās komentēja 1942. gada decembrī,» atklāj Plešs.
Viņš arīdzan saka, ka par spīti pierādījumiem un simtiem nacistu kriminālvajāšanu Sabiedrotie nedarīja pietiekami, lai palīdzētu briesmās nonākušajiem. Saskaņā ar vēsturnieka vārdiem prezidenta Rūzvelta ANO kara noziegumu sūtņa Herberta Pella pūliņus noraidīja ASV Valsts departamenta antisemīti.
Join us for the #booklaunch of Dr Dan Plesch's 'Human Rights After Hitler' (4 May): https://t.co/NEk9aNUx3a @GUPress #humanrights pic.twitter.com/ReUCrfYjgS— The Wiener Library (@wienerlibrary) April 13, 2017