Kremļa garā un varaskārā roka apvij Trampu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Vladimira Putina kontrolēta Krievijas valdības «ekspertu» grupa izstrādājusi plānu, lai ietekmētu 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas par labu Donaldam Trampam un mazinātu vēlētāju ticību vēlēšanu sistēmai, aģentūrai «Reuters» atklāj trīs esošās un četras bijušās ASV amatpersonas.

Viņi aprakstīja divus konfidenciālus dokumentus, kuros piedāvāta metodoloģija un pamatojums tam, ko ASV izlūkošanas dienesti atzinuši par «intensīviem Krievijas pūliņiem iejaukties 8. novembra vēlēšanās». ASV izlūkošanas dienestu amatpersonas ieguvušas dokumentus, kurus sagatavojis Maskavā bāzētais Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts. Šo institūtu vada Putina apstiprinātas atvaļinātas Krievijas ārvalstu izlūkošanas amatpersonas.

Pirmais dokuments ir pagājušajā jūnijā izveidota stratēģija, kas cirkulēja Krievijas valdības augstākajos līmeņos, bet nav bijis adresēts kādiem konkrētiem cilvēkiem.

Tajā ieteikts Kremlim realizēt sociālajos medijos un Krievijas valsts atbalstītos globālos «ziņu kanālos» propagandas kampaņu, lai iedrošinātu ASV vēlētājus ievēlēt prezidentu, kurš varētu pret Krieviju izturēties maigāk nekā iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas administrācija, atklāj septiņas ASV amatpersonas.

Otrajā institūta dokumentā, kas sagatavots oktobrī un izplatīts tādā pašā veidā, izteikts brīdinājums, ka demokrātu kandidāte Hilarija Klintone vēlēšanās varētu uzvarēt. Šā iemesla dēļ būtu labāk, ja Krievija izbeigtu savu pro-Trampa propagandu un tā vietā palielinātu ziņojumu intensitāti par krāpšanos vēlēšanās, lai iedragātu ASV vēlēšanu sistēmas leģitimitāti un kaitētu Klintones reputācijai, dokumentā rakstīto atklāj amatpersonas.

Esošās un bijušās ASV amatpersonas Krievijas dokumentu klasificētā statusa dēļ saglabāja anonimitāti. Viņas arīdzan atteicās apspriest to, kā ASV tos ieguvušas. Arī ASV izlūkošanas dienesti atteicās tos komentēt.

Putins iejaukšanos ASV vēlēšanās ir noliedzis, savukārt Putina preses pārstāvis un Stratēģisko pētījumu institūts uz lūgumu pēc komentāra nereaģēja.

Šie dokumenti bija pamats Obamas administrācijas secinājumiem, ka Krievija «uzbūvējusi» viltus ziņu kampaņu un veikusi kiberuzbrukumus Demokrātiskajai partijai un Klintones kampaņai, apgalvo esošās un bijušās amatpersonas.

«Putinam šis mērķis bija prātā visu laiku un viņš lika institūtam «uzzīmēt» viņam ceļa karti,» atklāj viens no avotiem, bijusī ASV izlūkdienesta amatpersona.

Tramps izsacījies, ka Krievijas aktivitātēm nav bijusi nekāda ietekme uz vēlēšanu rezultātu. Notiekošās kongresa un FIB izmeklēšanas par Krievijas iejaukšanos līdz šim nav sagādājušas publiskus pierādījumus Trampa saistībai ar Krievijas pūliņiem izmainīt vēlēšanu iznākumu.

Četras no amatpersonām norādīja, ka pieeja, kas aprakstīta jūnija stratēģijā, bija Putina administrācijas 2016. gada marta kampaņas paplašināšana. Tomēnes Kremlis instruēja valsts atbalstītos «ziņu kanālus», tai skaitā starptautiskās platformas «Russia Today» un «Sputnik», sākt pozitīvu ziņojumu izplatīšanu par Trampa kandidēšanu ASV prezidenta vēlēšanās, atklāj amatpersonas.

«Russia Today» komentāru nesniedza, savukārt «Sputnik» pārstāvis apgalvojumus par piedalīšanos Kremļa kampaņā nodēvēja par «absolūtiem meliem». «Un starp citu – tie nav pirmie meli, kurus mums nākas dzirdēt no «ASV oficiālajiem avotiem»,» e-pastā raksta «medija» pārstāvis.

Neviens no Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta dokumentiem neatklāj Demokrātiskās partijas uzlauzto e-pastu lietu, saka četras no amatpersonām. Viņas arīdzan atklāj, ka tā bijusi «slēpta izlūkošanas operācija», veikta ārpus Kremļa sienām.

Atklātā propagandas kampaņa un slēptie kiberuzbrukumi cits citu papildināja, uzskata amatpersonas. Gan «Russsia Today», gan «Sputnik» ievērojami veicināja uzlauzto Demokrātiskās partijas e-pastu nopludināšanu, kas bieži saturēja apkaunojošas detaļas.

Piecas no ASV amatpersonām Stratēģisko pētījumu institūtu aprakstīja kā Kremļa ārpolitikas ekspertu un ideju «šūniņu».

Brīdī, kad dokumenti tika radīti, institūta direktors Leonīds Rešetņikovs pēc 33 gadu karjeras Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestā ieguva ģenerālleitnanta pakāpi, liecina informācija institūta mājaslapā. Pēc Rešetņikova došanās pensijā janvārī Putins par viņa aizstājēju iecēla Mihailu Fradkovu, kurš no 2007. līdz 2016. gadam bijis Krieviijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs.

«Reuters» neizdevās izdibināt, vai kāds no šiem vīriem bija tieši iesaistīts dokumentu izveidē. Rešetņikova birojs visos jautājumos teica vērsties pie institūta.

Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta mājaslapā šī organizācija sevi raksturo par «ekspertu novērtējumu», «rekomendāciju» un «analītisko materiālu» sniedzējiem Krievijas prezidenta birojam, Nacionālajai Drošības padomei, ministrijām un parlamentam.

31. janvārī Kremļa un institūta mājaslapās tika publicēta fotogrāfija un informācija par Rešetņikova un viņa sekotāja Fradkova tikšanos ar Putinu Kremlī. Putins pateicās Rešetņikovam par darbu un Fradkovam sacīja, ka no institūta gaida objektīvu informāciju un analīzi.

«Mēs šajos teju astoņos gados darījām labāko, lai īstenotu jūsu ārpolitikas konceptu,» Rešetņikovs sacīja Putinam. «Krievijas un Krievijas prezidenta politika ir bijusi mūsu darbības stūrakmens.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu